Lietuvā rekordliels inficēto skaits reģistrēts otro dienu pēc kārtas. Lielākā daļa jaunatklāto gadījumu saistīti ar jau zināmiem vīrusa perēkļiem.
14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Lietuvā ir 104,5.
Aizvadītajā diennaktī Lietuvā veikti kopumā 10212 Covid-19 testi, pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 4,15%, kas liecina par nekontrolētu vīrusa izplatību. Kopš pandēmijas sākuma veikti kopumā 925 758 testi.
Līdz šim Lietuvā atklāti kopumā 8663 Covid-19 gadījumi. Tostarp 4727 cilvēki arvien slimo, bet 3773 ir izveseļojušies.
Pašlaik stacionārā ārstējas 239 Covid-19 slimnieki, 18 atrodas intensīvās terapijas nodaļā, liecina Lietuvas Veselības ministrijas dati. Aptuveni 60% no visām intensīvās terapijas gultām, kas atvēlētas Covid-19 skartajiem, jau aizņemtas.
Līdz šim Lietuvā miruši 125 cilvēki ar Covid-19.
Lietuvas mediķi atklātā paziņojumā uzrunājuši sabiedrību. “Situācija paliek aizvien sarežģītāka. Mēs jau šobrīd strādājam bez brīvdienām, esam noguruši un ļoti uztraukti par to, kas notiks, ja situācija nemainīsies,” minēts paziņojumā. Mediķi mudinājuši iedzīvotājus nesteigties, sargāt sevi, ārstus, tuviniekus, kā arī Lietuvas ekonomiku un labklājību.
Lietuvas Nacionālais sabiedrības veselības centrs apgalvo, ka pašlaik vīruss ļoti strauji izplatās sociālās aprūpes un izglītības iestādēs. No pirmdienas 12 pašvaldībās būs spēkā karantīna. Daudzos neizpratni izraisījis tas, ka karantīna nav ieviesta nekavējoties. Izskan minējumi, ka valdības rīcība saistīta ar svētdien paredzēto Seima vēlēšanu otro kārtu.
Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Veriga noraidīja šādus pieņemumus, argumentējot, ka tas tiek darīts, lai pašvaldības varētu sagatavoties.
“Tas pilnīgi noteikti nav saistīts ar vēlēšanām. Es vēlos atgādināt, ka ir vēl citi pasākumi, kurus vienlaikus ievieš visā valstī. Pašvaldībām ir dots laiks sagatavoties, jo bieži esam dzirdējuši pārmetumus, ka trūkst laika, lai sagatavotos, un tādējādi piesardzības pasākumi netiek īstenoti tā, kā vajadzētu,” sacīja ministrs.
Papildus ierobežojumi no 26.oktobra paredz, ka visos publiskos pasākumos tiks reģistrēti apmeklētāji, tas ir ļoti svarīgi, lai varētu izsekot inficēšanās avotus. Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis norādīja, ka apmeklētājus reģistrēs ne tikai kultūras iestādēs, bet arī bāros un kafejnīcās.
“Valstī vairs nebūs iespējas rīkot publiskus pasākumus, nereģistrējot apmeklētājus. Tas ir ļoti svarīgi, lai izsekotu inficēšanās avotus.
Problēma, ar kuru saskaras nacionālie sabiedrības veselības centri, ir, ka vairs nav iespējams izsekot inficēšanās avotiem,” atzina Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis.
Apmeklētāji jāreģistrē ne tikai, piemēram, kultūras iestādēm, bet arī bāriem un kafejnīcām. Turklāt visām ēdināšanas iestādēm būs liegta darbība pēc pusnakts. Nakts ēdināšanas uzņēmumu alianse Viļņā paziņoja, ka apsver iespēju tiesāties, jo valdība iepriekš ziņojusi, ka par šādiem ierobežojumiem lemšot pašvaldība. Arī ne visi pašvaldību vadītāji piekrīt jaunajiem ierobežojumiem.
“Mēs nevaram noslēgties no visa un visu apturēt. Dzīve turpinās, un cilvēkiem ir nepieciešami pakalpojumi, tirdzniecība un uzņēmējdarbība. Lielākais trieciens ir ekonomiskā ziņā,” sacīja Ķelmes pašvaldības vadītājs Stasis Jokubausks.
Gandrīz puse jauno gadījumu atklāti Viļņas, bet 80 - Kauņas apriņķī. Lielākā daļa saistīti ar jau zināmiem vīrusa perēkļiem, dažos gadījumos vīruss ievests no ārzemēm, bet vairāk nekā 80 gadījumos inficēšanās avotus nebija iespējams izsekot. Šauļos, kur vēl pirms divām nedēļām bija augstākā saslimstība valstī, jau toreiz tika ieviesti papildu ierobežojumi. Kā apgalvo Šauļu mēra padomnieks, tagad situācija tiek kontrolēta un vismaz 80 procentos gadījumu iespējams izsekot inficēšanās avotus.
“Situācija bijusi vairāk vai mazāk stabila pēdējo divu nedēļu laikā. Vislabāk mums veicies ar vīrusa ierobežošanu skolās. Visās vidusskolās mācības notikušas tikai attālināti, augstskolas tika mudinātas darīt to pašu. Tas nesis rezultātus. Vienlaikus situāciju apdraud tie cilvēki, kas dodas uz darbu ar koronavīrusa simptomiem. Tas apgrūtina inficēšanās avotu izsekošanu,” pauda Šauļu mēra padomnieks Justins Švegžda.
Kaut arī tagad valdība lēmusi par jauniem ierobežojumiem nacionālā līmenī, tie nāk par vēlu un nav pietiekami. Tā Latvijas Televīzijai apgalvo Šauļu slimnīcas mediķis, kurš uzskata, ka politiķi bažās zaudēt popularitāti parlamenta vēlēšanās un līdz ar to nav gatavi pieņemt nepieciešamos lēmumus. Šīs nedēļas nogalē gaidāma otrā vēlēšanu kārta.
“Ir diezgan nelāgi, ka uzliesmojuma otrais vilnis sakrīt ar vēlēšanām, tā ir izgāšanās. Pavasarī mums nebija tik daudz gadījumu, bet tika ieviesti stingri ierobežojumi. Cilvēki cieta no pilnīgās karantīnas. Daudziem parādījās depresija. Jau tagad redzam sekas, pieaudzis pašnāvību skaits. Bet tagad nekas netiek darīts un līdz ar to arī cilvēkiem liekas, ka situācija nav tik nopietna,” sacīja neatliekamās medicīnas ārsts Šauļu slimnīcā Martins Ģedmins.
Mediķis ir pārliecināts, ka tuvāko nedēļu laikā saslimušo skaits turpinās pieaugt un ka pilnīgas karantīnas ieviešana šķiet neizbēgama. Pašlaik aptuveni 60% no visām intensīvās terapijas gultām, kas atvēlētas Covid-19 skartajiem, jau aizņemtas. Kopumā hospitalizēti vairāk nekā 200 ar Covid-19 saslimušie. Vienlaikus ikdienas operācijas netiek atceltas un parasto pacientu skaits nemazinās. Līdz ar to slodze uz mediķiem turpina pieaugt.
Savukārt Igaunijā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 76 Covid-19 gadījumi, veikti kopumā 1499 Covid-19 testi.
Inficēšanās rādītājs Igaunijā ir saglabājies nemainīgs - 36,72 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.
Igaunijā ceturtdien, 22. oktobrī, stacionāros kopumā ārstējas 33 pacienti. Vienam slimniekam nepieciešama mākslīgā elpināšana.
Igaunijā līdz šim miris 71 pacients ar Covid-19.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) pērnā gada nogalē. PVO 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
Dažus mēnešus vēlāk – vasarā – Eiropā bija vērojama infekcijas izplatības mazināšanās, kas ļāva atcelt virkni stingro ierobežojumu. Tomēr septembra vidū PVO brīdināja, ka Eiropai rudens mēnešos būs jāsaskaras ar Covid-19 koronavīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugumu.
