Zināms, ka Levits runās četrās valodās – latviski, angliski, franciski un vāciski, šādi sūtot vēstījumus dažādu valstu politiķiem.

Sagaidāms, ka liela uzmanība tiks veltīta Ukrainai. Levits runās gan par Ukrainas rekonstrukciju pēc kara, gan par iespējām izmantot Krievijas iesaldētos aktīvus šiem mērķiem. Kā zināms, šajā jautājumā juristi vēl strīdas. Daži uzskata, ka tas ir iespējams, bet citi uzskata, ka tas radītu bīstamu precedentu un ka nākotnē kāds varētu mēģināt konfiscēt līdzekļus Eiropas valstīm vai ASV.

Tāpat Levits varētu runāt arī par īpašā tribunāla izveidi Krievijas pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai. Kā zināms, Baltijas valstis bija tās, kas pirmās rosināja šo ideju. Sākumā tā tika skeptiski uztverta, bet tagad jau ir guvusi plašu atbalstu Eiropā.

Vēl Levits varētu runāt arī par likuma varu, demokrātijas stiprināšanu un varas atzaru līdzsvaru.

Tā kā Levits, kā zināms, ir jurists un bijušais tiesnesis, tad visi šie jautājumi viņam ir diezgan tuvi.

Dažādu valstu premjeri un prezidenti EP deputātus uzrunā diezgan regulāri. Tam ir dažādi iemesli un formāti, bet mērķis gandrīz vienmēr ir līdzīgs – iepazīstināt EP deputātus ar konkrētās valsts, šoreiz Latvijas, skatījumu uz aktuālo jautājumu risināšanu Eiropā.

Protams, ka arī parlamentārieši šādi mēģina parādīt savu nozīmi, proti, ka arī viņi ir svarīga Eiropas politiskā procesa sastāvdaļa un parlaments ir nopietnu diskusiju vieta.

Piemēram, decembrī EP bija Slovēnijas premjerministrs Roberts Golobs. Viņš runāja par Eiropas vienotības un solidaritātes nozīmi. Septembrī Somijas premjerministre Sanna Marina ir runājusi par atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu, lai veicinātu Eiropas neatkarību un patstāvību. Tāpat arī par militāro atbalstu Ukrainai. Īsi pēc kara sākuma, pagājušā gada martā, Strasbūrā uzstājās Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Viņa uzsvaru lika uz pieaugošo aizsardzības nozīmi un arī uz Eiropas Savienības un NATO sadarbību.

Savukārt saistībā ar bijušajiem Latvijas prezidentiem un premjeriem oficiālo vizīšu un arī mūsu valsts prezidentūras laikā ir bijušas vairākas uzrunas. Pirmā EP uzrunāja Vaira Vīķe-Freiberga. Tas notika 2003. gadā Briselē. Sešus gadus vēlāk, 2009. gadā, Valdis Zatlers runāja Strasbūrā.

Prezidentūras sākumā un beigās 2015. gadā deputātus uzrunāja toreizējā premjerministre Laimdota Straujuma. Arī tā ir tradīcija, ka Eiropas Parlamentu uzrunā tās valsts politiskie līderi, kura prezidē ES.

Visbeidzot, 2019. gadā Strasbūru apmeklēja un deputātu priekšā uzstājās pašreizējais valdības vadītājs Kariņš.

Vērtējot Levita uzrunu, var pieļaut, ka tā ir daļa no aktivitātēm ceļā uz pārvēlēšanu prezidenta amatā uz otro termiņu. Viņš vēl nav oficiāli paziņojis, vai kandidēs. Tomēr nav izslēgts, ka šāds solis varētu sekot.