Vienlaikus tiek ziņots, ka prokrieviskie spēki Donbasā cietuši ievērojamus zaudējumus un Krievija tur plāno izvietot rezerves vienības.
Krievijas armija koncentrējusi savus uzbrukumus šajā reģionā, cenšoties ieņemt visu Luhanskas apgabalu. Krievija cenšas aplenkt Severodoneckas rajonu caur Izjumu ziemeļos un Popasnu dienvidos.
Turpinās kauja par Severodonecku
Lisičanska joprojām ir Ukrainas kontrolē, lai arī katru dienu cieš Krievijas apšaudēs, bet pāri upei Severodoneckā turpinās sīvas ielu kaujas. Krievijas armija jau vairākas nedēļas cenšas pilnībā okupēt stratēģiski svarīgo pilsētu.
"Doneckas apgabalā ienaidnieks turpina koncentrēt spēkus Severodoneckas un Bahmutas virzienā, lai sasniegtu Luhanskas apgabala administratīvās robežas.
Ienaidnieks cenšas pilnībā pārņemt Severodoneckas pilsētu," informē Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštāba pārstāvis Oleksandrs Štupuns.
Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs kaujas Severodoneckā raksturojis kā elli. Krievija pilsētai uzbrūk no visiem virzieniem.
Lai gan Krievijas propagandas kanāli ziņo, ka Krievijas karaspēks gatavojas līdz 26. jūnijam pabeigt Luhanskas apgabala pilnīgu sagrābšanu, Haidajs kategoriski noraida šādu iespējamību.
"Luhanskas apgabals viņiem ir kā kauls kaklā. Tas ir priekšpostenis, cietoksnis, kas piesaista milzīgu apjomu krievu spēku.
Arī politiski krievi nevar izpildīt to, ko viņi ir apņēmušies jau sen – paplašināt tā saucamo "Luhanskas tautas republiku" līdz Luhanskas apgabala administratīvajām robežām. Tas viņiem ir milzīgs mīnuss un demoralizējošs faktors. Tāpēc 26. jūnijs ir nereāls datums, viņi nespēs līdz 26. jūnijam ieņemt visu Luhanskas apgabalu."
Ukraiņi devuši atbildes triecienus pret Krievijas objektiem
Ukrainai turpinot aizstāvēties, Krievija Donbasa austrumos plānojot izvietot lielu skaitu rezerves vienību, tā secinājis britu izlūkdienests. Tas arī ziņo, ka prokrieviskajiem spēkiem nodarīti būtiski zaudējumi – separātistu spēki Doneckas reģionā vien zaudējuši vairāk nekā pusi savu spēku.
Citās frontēs Ukraina ziņo par panākumiem uzbrukumā pret Krievijas spēkiem Melnajā jūrā Čūsku salā, kuru Ukraina cenšas atgūt. Satelītattēlos Čūsku salā vairākās vietās redzam izdegusi veģetācija, kā arī sagrauts tornis salas dienvidu galā.
Ukrainas armija paziņoja, ka Krievijas karavīriem nodarījusi "būtiskus zaudējumus". Ukraiņu mediji vēstīja, ka triecienos nodarīti postījumi Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmai, radaru stacijai un transportlīdzekļiem.
Tikmēr drona trieciens, iespējams, izraisījis ugunsgrēku, kas izcēlās Novošahtinskas naftas pārstrādes rūpnīcā Krievijas dienvidos esošajā Rostovas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu. Kopš 24. februāra Krievija vairākas reizes ir apsūdzējusi Kijivu par uzbrukumu īstenošanu robežas tuvumā.
Savukārt organizācija "Ārsti bez robežām" trešdien paziņoja, ka situācija Ukrainā liecina par šokējošu vardarbības līmeni. Organizācija, kas Ukrainas teritorijā pēc Krievijas iebrukuma februārī izveidoja slimnīcu vilcienā, paziņoja, ka konstatētie pacienti un ievainojumi liecina par drūmu ainu.
No 31. marta līdz 6. jūnijam organizācija ar vilcienu no kara skartajiem rajoniem Ukrainas austrumos uz slimnīcām drošākos valsts apgabalos medicīniski evakuējusi 653 pacientus.
Transportētie pacienti stāstījuši par civiliedzīvotāju nošaušanu evakuācijas laikā, nekontrolētu spridzināšanu un dzīvojamo rajonu apšaudīšanu, kā arī nežēlīgiem uzbrukumiem veciem cilvēkiem.
"Bifeļa" brīnumainā izglābšanās
Tikmēr daudzi ievainotie ukraiņu karavīri turpina ārstēties un iziet rehabilitāciju. Viens no viņiem arī jauns puisis ar iesauku "Bifelis", kurš zaudējis kāju un tagad cenšas pierast pie protēzes.
Viņš bija viens no Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" aizstāvjiem. Puisim paveicies divreiz, pirmo reizi, kad viņš izdzīvoja pēc sprādziena, un pēc tam vēlreiz, kad viņu gandrīz aizmirsa evakuācijas laikā.
"Man paveicās, jo tajā laikā "Azovstaļā" vēl bija palikusi anestēzija. Man to iedeva un veica amputāciju.
Evakuācijas laikā mēs gulējām mašīnā un gaidījām. Es gulēju dziļākajā stūrī, kreisajā pusē. Es neesmu liels, pamanāms puisis, plus vēl man kaklā ievainojums, skaļi nevaru parunāt. Saprotu, ka visus jau iekrāva, bet es vēl guļu.
Kaut ko pateikt jau arī īsti nevaru, un helikopters bija skaļš. Nodomāju, nu labi, liktens lēmis… Pēc tam dzirdu, kāds sauc – jūs karavīru mašīnā aizmirsāt. Bet es dzirdu – vietas nav. Beigās visus sakrāva paralēli, mani otrādāk."
Mariupoles ostu trešdien atstājis Turcijas kravas kuģis. Tas noticis pēc Turcijas un Krievijas amatpersonu sarunām Maskavā par labības eksportu.
"Tikšanās Maskavā deva savu pirmo konkrēto rezultātu," teikts Turcijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā, konkrēti neminot, kāda ir kuģa krava.
Savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs izteicies, ka Ukraina un Krievija vēl ir tālu no miera sarunām un Ukrainas atjaunošanai nepieciešams Māršala plāns.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
