799, 798, 796, 795, 791: šādi skaitļi pēdējā laikā regulāri parādās Krievijā ar Covid-19 mirušo statistikā. Tik noturīga statistiskā anomālija devusi pamatu runām, ka Krievijā pirms parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas pēc dažām nedēļām, tiek mākslīgi pazemināta statistika par Covid-19 mirušo skaitu.
Pēc demogrāfa Alekseja Rakšas domām, oficiālā statistika ir “absolūti sazīmēti” skaitļi, un patiesībā Krievijā ar Covid-19 mirst ap 2500 cilvēku diennaktī.
Aizliedza sazīmēt vairāk
“Vienkārši aizliedza sazīmēt vairāk. Tie ir absolūti sazīmēti skaitļi, kam nav nekāda sakara ar realitāti. To visi saprot,” izdevumam “The Insider” stāsta Rakša.
Viņš prognozē, ka statistikas uzlabošana vēl kādu laiku turpināsies. “Viņi turpinās to darīt, tā arī būs 800 nāves gadījumu dienā līdz bezgalībai. Es skaidri zinu, ka šobrīd ir 2400 līdz 2500 mirušo dienā,” vēsta Rakša.
Как известно, коронавирус в России не может убивать 800 и более человек перед выборами. И это лишнее подтверждение, что официальная статистика заслуживает доверия
— Олег Степанов. Команда (@o_stepanow) July 29, 2021
(нет) pic.twitter.com/lcR6WtarVJ
ASV laikraksts “The New York Times” jau aprīlī, izpētot Krievijas oficiālo statistiku par iedzīvotāju mirstību, secināja, ka patiesais Covid-19 pandēmijas upuru skaits tiek turēts noslēpumā.
Saskaņā ar oficiālajiem statistikas datiem tobrīd Krievijā pēc inficēšanās ar koronavīrusu bija miruši 102 649 cilvēki. Taču kopējā mirstība bija krietni lielāka: pagājušajā gadā no aprīļa līdz decembrim Krievijā nomira par 360 000 cilvēku vairāk nekā parasti šādā laika posmā.
Saslimušo vidū arvien vairāk jaunu cilvēku
Krievijā kopumā šobrīd ir ceturtais lielākais Covid-19 gadījumu skaits pasaulē. Mediķi ir nobažījušies, ka vīrusa delta variantu atklāj arvien vairāk gados jauniem cilvēkiem.
“Tagad pie mums ir pacients, kuram ir 21 gads, un bija arī astoņpadsmitgadīga meitene, kura diemžēl nomira. Saslimušo vecums būtiski samazinās,” stāsta Maskavas klīniskās slimnīcas ārste Jeļena Fiļimonova.
Vīrusa delta variants ir radījis diezgan lielu jucekli mūsu klīniskajos lēmumos, jo tas ir pilnīgi atšķirīgs. Tas izturas citādāk. Komplikācijas, kas parādās diezgan ātri, neļauj mums efektīvi izmantot esošās ārstēšanas shēmas,” atzīst slimnīcas galvenā ārste Marianna Lisenko.
Krievijas varas iestādes aicina iedzīvotājus pēc iespējas ātrāk vakcinēties, norādot, ka, iespējams, būs nepieciešama revakcinācija reizi gadā. Līdz šim vakcinēšanās valstī notikusi visai lēni, par spīti tam, ka pieejama Krievijas pašas radītā vakcīna “Sputņik V”.
Pirmo poti ir saņēmuši tikai aptuveni 16% cilvēku, kas ir teju trīs reiz mazāk nekā Baltijas valstīs. Krievijas varas iestādes apsver arī obligāto vakcinēšanos atsevišķās nozarēs un sankcijas par prasību neievērošanu.