799, 798, 796, 794: šādi skaitļi visu aizvadīto mēnesi pārsvarā figurēja Krievijas statistikā par diennakts laikā ar Covid-19 mirušo skaitu. Pēdējā mēneša laikā četras dienas bija reģistrēti tieši 799 mirušie: 16., 24., 29. jūlijā un 11. augustā.
Valdošās varas kritiķi pauda aizdomas, ka šāda statistiskā anomālija ir pārāk neticama un mirušo skaita turēšanās zem “maģiskās” 800 robežas drīzāk ir skaidrojama ar neoficiālu rīkojumu par statistikas “uzlabošanu”.
Интересно, а 24 и 29 июля восьмисотого откачивали, чтобы он до полуночи дотянул, или это в принципе все цифры от балды? Интересно в таком случае, кому именно 800 трупов в день показались каким-то важным психологическим барьером. pic.twitter.com/06ORY8hvvh
— Alexey Kovalyov (@Alexey__Kovalev) August 10, 2021
Sazīmēti skaitļi
Pēc demogrāfa Alekseja Rakšas domām, oficiālā statistika ir “absolūti sazīmēti” skaitļi un patiesībā Krievijā ar Covid-19 mirst ap 2500 cilvēku diennaktī.
“Vienkārši aizliedza sazīmēt vairāk. Tie ir absolūti sazīmēti skaitļi, kam nav nekāda sakara ar realitāti. To visi saprot,” izdevumam “The Insider” atzina Rakša.
ASV laikraksts “The New York Times” jau aprīlī, izpētot Krievijas oficiālo statistiku par iedzīvotāju mirstību, secināja, ka patiesais Covid-19 pandēmijas upuru skaits tiek turēts noslēpumā.
Saskaņā ar oficiālajiem statistikas datiem, tobrīd Krievijā pēc inficēšanās ar koronavīrusu bija miruši 102 649 cilvēki. Taču kopējā mirstība bija krietni lielāka: pagājušajā gadā no aprīļa līdz decembrim Krievijā nomira par 360 000 cilvēku vairāk nekā parasti šādā laika posmā.
55% neplāno vakcinēties
Tomēr ceturtdien 800 mirušo robeža tika pārsniegta, jo operatīvais štābs paziņoja, ka aizvadītās diennakts laikā Krievijā ar Covid-19 miruši 808 cilvēki. Kopš pandēmijas sākuma kopējais mirušo skaits, saskaņā ar operatīvā štāba statistiku, pārsniedz 168 000.
Savukārt Krievijas federālais statistikas dienests “Rosstat” rēķina, ka Covid-19 upuru skaits valstī pārsniedz 300 000. Atšķirībā no operatīvā štāba “Rosstat” ņem vērā ne tikai tos gadījumus, kad Covid-19 ir atzīts par galveno nāves cēloni, bet arī gadījumus, kad koronavīrusu tikai uzskatīja par galveno nāves cēloni vai arī to diagnosticēja kā blakusslimību.
Krievijā joprojām turpina plosīties Covid-19 delta paveids, diennaktī tiek reģistrēti ap 22 000 inficēšanās gadījumu. Kopš 24. jūnija valstī nevienu dienu nav atklāti mazāk par 20 000 inficēto.
Kopš pandēmijas sākuma Krievijā apstiprināti vairāk nekā 6,5 miljoni inficēšanās gadījumu, kas ir ceturtais lielākais skaits pasaulē aiz ASV, Indijas un Brazīlijas.
Lai gan amatpersonas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu priekšgalā aicina iedzīvotājus vakcinēties pret Covid-19, lielākā daļa iedzīvotāju nav atsaukušies šim aicinājumam.
Krievijas mediji trešdien īpaši atzīmēja to, ka ir apritējis gads, kopš Krievija pirmā pasaulē apstiprināja vakcīnu pret Covid-19. Tā bija vietējo zinātnieku radītā “Sputņik-V”. Kopumā Krievijā ir apstiprinātas četras pašmāju potes pret Covid-19, kuras par velti ir pieejamas ikvienam iedzīvotājam.
Neraugoties uz to, Krievijā ir zemi vakcinācijas rādītāji. Līdz šim aptuveni 27% no valsts 144 miljoniem iedzīvotāju ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu, bet pilnībā vakcinēti ir tikai 19%.
"Levadas centra” veiktā sabiedriskās domas aptauja rāda, ka 55% aptaujāto Krievijas iedzīvotāju neplāno vakcinēties pret Covid-19. 24% jau ir vakcinējušies, bet vēl 19% grasās to darīt.
