Liekot lietā skaņas un asaru gāzes granātas, raidot šāvienus gaisā un arī tēmējot uz cilvēkiem, pirmdien Ukrainas pilsētā Hersonā Krievijas spēku karavīri no pilsētas centrālā laukuma centās padzīt vairākus simtus vietējo iedzīvotāju. Viņi bija ieradušies protestēt pret iebrucēju klātbūtni. Pieejamajos video redzams, ka ievainojumus guvuši vairāki cilvēki.
Krievijas oficiālajos medijos gan tiek demonstrēti pilnīgi citādi video, kuros Hersonā krievu karavīri iedzīvotājiem dala pārtikas pakas, kas esot ārkārtīgi pieprasītas, jo vietējie uzņēmēji mākslīgi uzskrūvējot produktu cenas.
Šīs ziņas izskanējušas vienlaikus ar Enerhoradas pilsētas vadības apgalvojumiem, ka Ukrainā mierīgo protesta akciju apspiešanai ir ievesti Krievijas milicijas speciālo uzdevumu vienību OMON kaujinieki.
Savas mājas nācies pamest 10 miljoniem cilvēku
Ziņas par Mariupoles un citu pilsētu masveidīgām apšaudēm nu jau kļuvušas gandrīz vai par ikdienu, taču arvien vairāk tiek saņemtas ziņas tieši par necilvēcīgo rīcību pret dažādu ciematu un pilsētiņu mierīgajiem iedzīvotājiem, kuri tiek slepkavoti un par kuriem iebrucēji ņirgājas.
Taču, kā uzsvēris Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tieši Ukrainas iedzīvotāji pašlaik ir tie, kuri vieni paši cīnās pret Krieviju, un tas ir nenovērtējami.
“Jūs varat redzēt, ka pati tauta aizsargā savu valsti. Var teikt, ka tas ir ja ne mūsu vienīgais, tad pats svarīgākais dārgums un aizsardzība. Tas arī ir mūsu “dzelzs vairogs” un tā ir mūsu drošības savienība – tā ir mūsu tauta.”
Nedēļas nogalē ANO ziņoja, ka līdz šim karadarbības dēļ savas dzīvesvietas ir pametuši aptuveni 10 miljoni Ukrainas iedzīvotāju, no kuriem 3,4 miljoni ir devušies drošākas dzīves meklējumos uz ārvalstīm.
Kā pirmdien paziņojis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, turpmāk visiem, kuri ir bijuši spiesti doties bēgļu gaitās valsts iekšienē, tiks izmaksāts 2000 grivnu jeb aptuveni 60 eiro liels ikmēneša pabalsts.
Vācija sola atbalstu Ukrainai
Tikmēr Vācijas ārlietu ministre Annelēna Bērboka prognozē, ka bēgļu skaits no Ukrainas tikai palielināsies. Eiropas Savienības ārlietu ministru tikšanās laikā Briselē viņa prognozējusi, ka Eiropas Savienībai būtu jāgatavojas vismaz astoņu miljonu kara bēgļu uzņemšanai. Vienlaikus Bērboka informējusi, ka Vācija atvēlēs Ukrainai vēl vienu miljardu eiro bruņojuma iegādei.
Pirmdien notika arī kārtējās Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas par iespējamo uguns pārtraukšanu, taču par to iznākumu pagaidām ziņots netiek.
Krievijas puse paziņojusi, ka diskusijas par iespējamo Ukrainas un Krievijas prezidentu tikšanos varētu turpināties tad, ja Ukrainas puse izrādīs “lielāku aktivitāti”. Bet pašlaik no ukraiņu puses tikai izskanot “propagandiski meli” par bojā gājušajiem krievu karavīriem un nopostīto tehniku.
Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā arī apgalvots, ka gan Ukrainas bruņoto spēku vadība, gan citu struktūru vadība cenšoties pamest Ukrainu. Ukrainas drošības dienests gan atkārtoti uzsvēris, ka tieši Krievijas propaganda un tās atbalstītāji Ukrainas iekšienē ļoti aktīvi cenšas radīt priekšstatu par to, ka Ukrainā notiekošais karš ir vērtējams neviennozīmīgi.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā trīs miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
