Moldovā ik dienu konstatē vairākus simtus jaunu saslimšanas gadījumu. Uz miljons iedzīvotājiem inficēto ir gandrīz 5000, kas ir salīdzinoši augsts rādītājs. Pirmais inficēšanās gadījums tika reģistrēts marta sākumā. Saslimusī bija kāda sieviete, kura atgriezās no Itālijas. Kā stāsta žurnāliste Gerčija, pēc pirmā gadījuma konstatēšanas, iedzīvotāji sākuši uztraukties. Bet sievietei, kurai pirmajai atklāja saslimšanu, nācies saskarties ar uzbrukumiem un pat draudiem internetā.
"Tas bija nepatīkams stāsts, jo mūsu valsts prezidents pateica šīs sievietes vārdu preses konferences laikā. Politkorektums mūsu prezidentam nepiemīt. Viņam patīk sevi dēvēt par visu iedzīvotāju prezidentu. Tie ir viņa vārdi. Bet realitātē viņš nav visu prezidents," norāda Gerčija
Tāpat kā citviet, arī Moldovā sākotnēji aizliedza masu pulcēšanos, tika slēgtas mācību iestādes un ierobežota veikalu darbība, bet vēl pēc aptuveni nedēļas tika slēgti vairāki robežpunkti. Kaut arī šķietami viss tika darīts pareizi, žurnāliste norāda, ka valdība pieļāva vairākas kļūdas:
"Formāli mēs atradāmies uz pareizā ceļa.
Bet realitātē, kad Itālija jau atradās karantīnā, daudzi Moldovas pilsoņi centās atgriezties mājās. Uzskatu, ka šeit mūsu valdība rīkojās nepareizi. Viņi nekontrolēja tos, kuri atgriežas. Ja viņi to būtu darījuši, tad Moldovā pašreizējais saslimušo skaits nebūtu tik liels."
Žurnāliste arī stāsta, ka 15. martā tika rīkotas vēlēšanas. Kaut arī veselības eksperti un opozīcija brīdināja, ka pandēmijas apstākļos to darīt ir bīstami, vadošā partija uzstāja, ka viss noritēs droši. "Protams, ka tas tā nestrādā. Kāpēc tad mēs slēdzām vairākus uzņēmumus, bet tāpat organizējām vēlēšanas?" norāda Gerčija.
Valdības sākotnēju rīcību krīzes situācijā kritizē arī Moldovas opozīcijā esošais deputāts Dumitrs Alaiba.
"Valdība pavisam noteikti vilcinājās. Viņu pirmā reakcija bija minstināšanās un situācijas noliegums, kā arī jokošanās. Tipisks populisms," saka Alaiba.
Deputāts stāsta, ka galvenā kļūda ir tāda, ka valdībai nebija plāna krīzes situācijai. Neesot bijusi vienota komunikācija, kā arī izpratnes par situācijas nopietnību. Piemēram, laikā, kad iedzīvotājiem bija jāpakļaujas dažādiem ierobežojumiem, valdības pārstāvji turpināja tikties klātienē bez maskām, kā arī sarokoties un apskauties, tādējādi nerādot sabiedrībai pareizo piemēru. Opozīcijas deputāts uzskata, ka par populismu tiek maksāts ar iedzīvotāju veselību un dzīvību.
"Šis cilvēks, kas ir mūsu prezidents, viņš nevienu brīdi nelika baznīcām izprast situācijas nopietnību, kad Covid-19 jau izplatījās valstī. Viņš turpināja flirtēt ar priesteriem, sakot, ka "jums jau nebūs nekādu sodu par pārkāpumiem". Viņš to pateica kameras priekšā. Neesmu pret baznīcu darbību. Skaidrs, ka viņi nav vainīgi, bet gan valdība," stāsta Alaiba.
Viņš salīdzina Moldovu ar Brazīliju, kur prezidents arī vairākkārt apšaubījis vīrusa bīstamību un turpinājis iziet ielās, kā arī aktīvi tikties ar iedzīvotājiem klātienē. Arī Brazīlijā inficēto un upuru skaits strauji turpina pieaugt.
"Viņiem bija signāli, ekspertu padomi par to, ka jāsagādā maskas, elpošanas iekārtas, jāsagatavo slimnīcas, ka tas nav joks un drīz mūs sasniegs. Viņi to ignorēja, un mēs pazaudējām aptuveni trīs nedēļas. Kad krīze sākās, mēs vienkārši nebijām gatavi. Piemēram, veselības ministre parlamenta plenārsēdē februārī apgalvoja, ka mums viss ir pietiekamā daudzumā - gan maskas, gan elpošanas iekārtas. Tad aprīlī viņa teica pretējo," stāsta opozicionārs.
Moldovas žurnāliste arī norāda, ka valdība sākotnēji solījusi mediķiem simt procentu algas pieaugumu. Vai šī nauda realitātē tika izmaksāta, to neviens nezina. Ar aprīkojumu mediķiem bijušas problēmas, tāpat kā citās valstīs.
"Pandēmijas sākumā ārsti bija ļoti klusi. Viņi baidījās runāt.
Tikai daži mediķi ierakstīja sociālajos tīklos, piemēram, "Facebook", ka viņiem nav atbilstošā aprīkojuma. Un tad stundas, divu laikā viņi pēkšņi ieguva visu, kas nepieciešams. Mēs tā arī nezinām, vai viņi ieguva nepieciešamo aprīkojumu, vai arī uz viņiem tika izdarīts spiediens, lai viņi teiktu to, kas nepieciešams," stāsta Gerčija.
Kopš marta sākuma līdz jūlija vidum pilnīga karantīna ir vairākos ciemos, kur konstatēti vīrusa uzliesmojumi. Tur iesaistīta armija, kas apsargā ciemu robežas, kā arī kontrolē iedzīvotāju pārvietošanos. Bet valstī kopumā ierobežojumus visi gan neievēro.
"Cilvēki jūtas par Covid-19 tā, ka viņiem būtu jākaunas. Ja esi inficējies, visticamāk, nedosies pie daktera. Tiešām ir cilvēki, kuri nezvana ārstam, kad viņiem ir simptomi. Kad skatos uz saslimušo skaitu Moldovā, domāju, ka to varētu pareizināt ar divi vai vairāk,"" uzsver Gerčija.
Covid-19 slimnieku uzskaitē parādās, ka simtiem jaunu gadījumu tiek reģistrēti darba dienās, bet ne nedēļas nogalēs. Tas esot saistīts ar to, ka brīvdienās reti kur iespējams veikt Covid-19 testus.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju pērnā gada nogalē. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
Daudzas valstis mazina noteiktos ierobežojumus, un tas rada jauna pandēmijas uzliesmojuma risku.
