Ķīnas nostāju tās ārlietu ministrs Vans Ji savam Ukrainas kolēģim Dmitro Kulebam šonedēļ skaidroja tēlaini. Sakot, ka Ķīnas “raksturā nav ugunsgrēka vērošana no malas, bet vēl mazāk – eļļas pieliešana ugunī”. Ķīna uzskata – risinājums jāmeklē sarunu ceļā.
“Ja, pieņemsim, tomēr viss pagriežas tajā virzienā, ka Ukrainas spēki vienkārši, kā saka, padzen Krievijas karapulkus no savas teritorijas, tomēr ir jābūt sarunām. (..) Es domāju, ka šādā gadījumā noteikti Ķīna arī varētu pieslēgties un tomēr arī virzīt uz to, lai tad notiek kaut kāda vienošanās un kaut kāda, teiksim, spriešana par to,” sacīja Latvijas Universitātes centra “Konfūcija institūts” vadītājs Pēteris Pildegovičs.
Līdz šim Ķīna ir sniegusi humāno palīdzību Ukrainai, bet Krievijas armijas pastrādātās zvērības jeb kara noziegumus nav nosodījusi. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Čžao Liczjans vien norādījis, ka “ir jāpārbauda patiesība un incidenta iemesls” un ka visiem jāizvairās no “nepamatotām apsūdzībām pirms izmeklēšanas pabeigšanas”.
Ķīna ir plecu pie pleca ar Krieviju informatīvajā karā. Ķīnas stingri kontrolētie mediji karu nesauc par karu, bet tikai par militāru operāciju. Tāpat Ķīnā atkārto Krievijas propagandas stāstu, ka pie visa vainīgas ASV, jo tās ir pieļāvušas NATO paplašināšanos un ar to pamudinājušas Krieviju uzbrukt Ukrainai.
“Ķīnas stāstījums ir, ka mums nepatīk NATO, mums nepatīk ASV nevis tāpēc, ka ASV vai NATO kaut ko dara tālu, bet tāpēc, ka pie mums, tepat Indijas un Klusā okeāna teritorijā, ASV veido jaunu drošības arhitektūru, kas ir vērsta pret Ķīnu. Tā Ķīna to uztver,” skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ķīnas studiju centra vadītāja Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.
Ķīna ir Krievijas lielākā tirdzniecības partnere, un apjomi pēdējos gados ir ievērojami auguši. Ķīna ir arī pret Krievijai noteiktajām sankcijām. Tomēr Ķīnas Ārlietu ministrija apgalvo: "Mēs nekādā veidā tīši necenšamies apiet sankcijas, ko Krievijai noteikuši amerikāņi un eiropieši.”
Gaidāms, ka Ķīnas atbalsts Krievijas ekonomikai pieaugs. Un par sekām pašā Krievijā jau uztraucas gan kara atbalstītāji, gan pretinieki. “Viņiem sakrīt viedoklis vienā jautājumā –
viņi baidās par to, ka Ķīna izmantos Krievijas vājumu, sankcijas, kuras tiek uzliktas Krievijai, un par sīknaudu pārņems Krievijas uzņēmumus, Krievijas resursus.
Nu, mēs šo stāstu zinām jau – tātad ķīnieši nāk!” skaidroja Bērziņa-Čerenkova.
Tuvināšanās starp Krieviju un Ķīnu visvairāk notikusi tieši Putina un Sji Dziņpina laikā. Īsi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā attiecības bija tik labas, ka abi līderi tās dēvēja par tādām, kam “nav robežu”. Viens no iemesliem, kāpēc Ķīna nenostājas pret Krieviju, ir arī tas, kā ķīnieši uztver Putinu.
“Sabiedrība saskata līdzību starp priekšsēdētāju Sji un Putinu, ka abi ir spēcīgas personības, spēcīgi politiķi.
Un arī tas darba stils, kā rīkojās gan viens, gan otrs, ir arī salīdzināms. Un te patiesībā ir ļoti grūti nākt pie secinājuma, kādi notikumi jeb kādi pavērsieni varētu mudināt Sji Dziņpinu runāt par to, ka ir jāpārtrauc tas konflikts,” skaidroja Pildegovičs.
Var secināt, ka kritizēt Putinu Ķīnai nozīmētu arī kritizēt pašiem savu līderi un Ķīna negrib Putina režīma beigas. Ķīnai ir izdevīga pašreizējā situācija, kad tā cenšas balansēt, nesabojājot attiecības ar Rietumiem un nezaudējot Rietumu tirgu, bet tajā pašā laikā saglabājot partnerību ar Krieviju.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
