Ukrainas austrumos aplenktajās teritorijās uzbrucējam ir stipri lielākas priekšrocības nekā Ukrainas aizstāvjiem. Ja nenotiks ļoti būtiskas pārmaiņas kaujas laukā, noturēt Mariupoles aizsardzību nevarēs, atzina Graube.

Arī Zemessardzes štāba pārstāvis kapteinis Jānis Slaidiņš lēsa, ka pretuzbrukuma pašlaik Mariupolē nebūs. Līdz ar to Ukrainas spēku pretestības spēju izsīkums būs tikai laika jautājums.

Mariupolē Krievijas spēki varētu pastrādāt līdzīgus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, kā tas ir redzēts Bučā. Atšķirība gan varētu būt tajā, ka Krievijas spēki slēps noziegumu pēdas, par ko liecina mobilo krematoriju pārvešana, uz to vērsa uzmanību bijušais NBS komandieris.

“Jautājums, vai mēs uzzināsim [par noziegumiem] tādā apjomā, tādā dokumentālā pierādījumu formā, kā tas bija Bučā. Krievija slēpj, mācās, izdara secinājumus. Un arī savā nežēlībā, savā brutalitātē izdara secinājumus,” sacīja Graube.

Savukārt Slaidiņš norādīja, ka dzīvojamo rajonu apšaudīšana ir līdzvērtīgi noziegumi tam, kas atklāts Bučā.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.