Evakuē Mariupoles aizstāvjus; aptur sarunas ar Krieviju. Aktuālais Ukrainā 17. maijā

Krievijas karaspēks jau 83. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


Kaujas un uzbrukumi

  • Krievijas karaspēks šonakt ar raķetēm apšaudījis militārās infrastruktūras objektu Ļvivas apgabalā pie Polijas robežas. Taču par nodarītiem postījumiem vai cietušajiem informācija pagaidām netiek sniegta. Naktī sprādzieni atskanēja arī pašā apgabala centrā, taču nav apstiprināta informācija par apšaudi ar raķetēm. 
  • Apšaudes un kaujas turpinās arī Donbasā un pie dienvidu frontes. Pēdējā informācija liecina, ka Krievijas karaspēks koncentrējis savas aktivitātes Doneckas virzienā, centies ierobežot Ukrainas armijas ofensīvu uz ziemeļiem no Harkivas un gatavojas uzbrukumam netālu no Izjumas. Harkivas virzienā ienaidnieka galvenie centieni ir koncentrēti uz pozīciju noturēšanu un Ukrainas spēku pārvietošanās apturēšanu.

  • Aizvadītajā diennaktī Doneckas un Luhanskas virzienos tika atvairīti 11 ienaidnieka uzbrukumi. Vairākās Ukrainas vietās notikušas apšaudes un raķešu triecieni un ir bojāgājušie. Piemēram, apšaudēs Severodoneckā, kuru Krievijas spēki cenšas aplenkt un ieņemt, pirmdien bojā gājuši vismaz 10 cilvēki.

No Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" evakuēti 264 Ukrainas karavīri
00:00 / 04:06
Lejuplādēt
  • Krievijas prezidents Vladimirs Putins personīgi iesaistījies Krievijas un Ukrainas karā tādā mērā, ka pieņem lēmumus "pulkveža vai brigādes ģenerāļa līmenī", ziņo vairāki Rietumu militārie avoti. Putins palīdzot noteikt karaspēka virzību Donbasā, kur pagājušajā nedēļā Krievijas spēki cieta smagus zaudējumus, vairākkārt cenšoties šķērsot stratēģiski svarīgo Severskijdonecas upi. Putins arī turpinot strādāt ar Krievijas bruņoto spēku komandieri ģenerāli Valēriju Gerasimovu, sacīja avoti, kaut arī vēl pagājušajā nedēļā Ukrainas pārstāvji norādīja, ka viņš atbīdīts malā.

Humānie koridori un sarunas

  • No aplenktās tērauda rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupoles pilsētā pirmdien tika evakuēti 264 Ukrainas karavīri, paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara. 53 smagi ievainotie tika evakuēti uz medicīnas iestādi Novoazovskā, bet vēl 211 karavīri pa humāno koridoru tika aizvesti uz Olenivku. 
  • Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka pavēstīja, ka otrdien turpinās humānā operācija saistībā ar “Azovstaļ” palikušajiem cilvēkiem. Tikmēr Krievijas Valsts domes spīkers paziņoja, ka nedrīkst pieļaut pulka “Azov” kaujinieku apmaiņu pret krievu gūstekņiem.
  • No "Azovstaļ" evakuētos karavīrus Ukrainas puse plāno apmainīt pret karagūstekņiem no Krievijas armijas, bet Krievijas Domē izskanējis aicinājums šādu apmaiņu aizliegt. Zinot Krievijas karaspēka iepriekš pastrādātos zvērīgos noziegumus Ukrainā, pastāv nopietnas bažas par izglābto ukraiņu karavīru likteni.
  • Ukrainas un Krievijas sarunas ir apturētas, apstiprinājis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks, norādot, ka Krievijas prasības neatkarīgi no notikumiem frontē nemainās. Vienlaikus viņš uzsvēra, lai gan sarunu process ir apturēts, tas nenozīmē, ka abas valstis galu galā nesēdīsies pie sarunu galda, jo karš var noslēgties tikai tur. Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijā pauda, ka Kijiva esot praktiski izgājusi no sarunām ar Maskavu.

Civiliedzīvotāji 

  • Krievijas karā pret Ukrainu kopš 24. februāra ir gājuši bojā vismaz 3668 civiliedzīvotāji, bet vēl 3896 ir ievainoti, pirmdien paziņoja ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos pārvalde. Tā uzskata, ka faktiskie skaitļi ir ievērojami lielāki, jo informācijas saņemšana no dažām vietām, kur notikušas intensīvas kaujas, aizkavējas, bet daudzi paziņojumi vēl arvien gaida apstiprinājumu.

Starptautiskie notikumi

  • Eiropas Savienība (ES) piešķirs papildu pusmiljardu eiro lielu militāro palīdzību Ukrainai. Bloka augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels norādīja, ka līdzekļus ieroču piegādēm ņems no Eiropas Miera fonda.
  • Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien telefona sarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski solījis palielināt ieroču piegādes Ukrainai. Francija sākotnēji vilcinājās piegādāt smagos ieročus Kijivai, un Makrons pozicionēja sevi kā vidutāju krīzē, regulāri sazinoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Taču pakāpeniski Makrona sarunas ar Putinu apsīka un pieaudzis Francijas militārais atbalsts Ukrainai.
  • Borels paziņoja arī, ka ES palīdzēs Ukrainai nogādāt uz ārējiem tirgiem eksportam paredzētos graudus, kuru izvešanu caur Melnās jūras ostām bloķē Krievija. "Mēs strādājam pie tā, lai palīdzētu izvest šos graudus ar vilcieniem pa "solidaritātes koridoriem"," teica Borels.
  • Bulgārijas valdības vadītājs Kirils Petkovs pēc sarunas ar Nīderlandes premjerministru Marku Riti atzinis, ka Bulgārija spēs diversificēt naftas importu un izbeigt atkarību no Krievijas tikai pēc diviem gadiem. Bulgārijai esot jākļūst par izņēmumu no ES noteiktā  Krievijas naftas embargo, jo Bulgārija naftas importa ziņā ir atkarīga no Krievijas par 95%.

  • Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linde parakstīja valsts pieteikumu dalībai NATO, tikmēr Somijā parlaments atbalstīja valsts dalību Ziemeļatlantijas aliansē.


>Kas notika 16. maijā

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt