Pagaidām neskaidrs no «Azovstaļ» evakuēto Ukrainas karavīru tālākais liktenis

Ukrainas valdība paziņojusi, ka Mariupoles aizstāvju evakuācija no Krievijas karaspēka aplenktā metalurģijas kombināta „Azovstaļ” bija vienīgā iespēja glābt viņu dzīvību. Pirmdien no „Azovstaļ” uz Krievijas okupētajām teritorijām izveda vairāk nekā 260 ukraiņu karavīru. Pagaidām nav skaidrs, kāds būs viņu tālākais liktenis, bet Kijiva ir apņēmusies viņus nogādāt mājās.

Krievijas karaspēka iznīcinātās Mariupoles aizstāvju pēdējā bastionā – rūpnīcā „Azovstaļ” – situācija ir dramatiska. Nedēļas sākumā tur atradās aptuveni 600 ievainoti karavīri, kuriem trūka pārtikas, ūdens un medikamentu. Vēl pirmdien, 16. maijā, pa dienu Krievijas karaspēks turpināja mēģinājumus ieņemt „Azovstaļ”, tomēr pašā vakarā pienāca ziņas, ka okupanti ļaus evakuēt no rūpnīcas ievainotos ukraiņu karavīrus.

Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka pa humāno koridoru 53 smagi ievainotie tika evakuēti uz medicīnas iestādi Novoazovskā, bet vēl 211 karavīri aizvesti uz Olenivku. Abas pilsētas atrodas Krievijas okupētajā teritorijā.

Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara otrdien sacīja, ka šī bija vienīgā iespēja glābt Mariupoles aizstāvjus.

„Operācija tiks veikta līdz brīdim, kad šīs personas būs nogādātas atpakaļ Ukrainas kontrolētajā teritorijā.

Tāpat ziņojam, ka „Azovstaļ” blokādes izbeigšana militārā ceļā šajā situācijā diemžēl nav iespējama, un cits glābšanas veids, kā vien tas, ko īstenojam pašlaik, šajā situācijā nevar būt. Tā bija vienīgā izeja,” Maļara sacīja medijiem.

Maļara arī sacīja, ka Mariupoles aizstāvji ir pilnībā izpildījuši savu uzdevumu, jo, pateicoties viņiem, ienaidnieks nevarēja pārsviest aptuveni 20 tūkstošus karavīru uz citiem Ukrainas reģioniem un ātri ieņemt Zaporižju, kā arī palīdzēja Ukrainas bruņotajiem spēkiem pārgrupēties.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas rīcībā esot informācija par to, cik daudz karavīru joprojām atrodas „Azovstaļ”. Taču atteicās to atklāt, lai netraucētu glābšanas operācijai.

Tikmēr Krievija paziņojusi, ka no „Azovstaļ” evakuētie ukraiņu karavīri ir nolikuši ieročus un padevušies. Zinot Krievijas karaspēka iepriekš pastrādātos zvērīgos noziegumus Ukrainā,

pastāv nopietnas bažas par izglābto ukraiņu karavīru likteni.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs otrdien atteicās atbildēt, vai Krievija pret Mariupoles aizstāvjiem izturēsies kā pret karagūstekņiem vai kā pret kara noziedzniekiem. Savukārt Krievijas parlamenta apakšpalātas spīkers Vjačeslavs Volodins ukraiņu karavīrus nodēvēja par „nacistu noziedzniekiem”, kurus nedrīkstot izmantot karagūstekņu apmaiņā.

Runājot par Krievijas iebrucēju pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā, to izmeklēšanai uz kara pārņemto valsti ir nosūtīti 42 izmeklētāji, tiesu medicīnas eksperti un tehniskie darbinieki, paziņojusi Starptautiskās krimināltiesa. Tiesas galvenais prokurors Karims Hans paziņoja, ka šī būs institūcijas lielākā pierādījumu un liecību vākšanas operācija kopš tās izveides 2002. gadā.

Tikmēr Ukrainas austrumos un dienvidos turpinās cīņas frontē. Krievijas karaspēks savas aktivitātes joprojām koncentrē Doneckas virzienā, kā arī cenšas ierobežot Ukrainas armijas ofensīvu uz ziemeļiem no Harkivas. Vairākās Ukrainas vietās notikušas apšaudes un raķešu triecieni un ir bojāgājušie.

Otrdien Ukrainas galvaspilsētā Kijivā notika valsts pirmā prezidenta Leonīda Kravčuka bēres. Uz tām bija ieradušās arī valsts augstākās amatpersonas, tostarp pašreizējais valsts vadītājs Volodimirs Zelenskis ar kundzi Olenu.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt