ES pārstrādā darba prioritātes koronavīrusa krīzes laikā

Eiropas Komisija (EK) ir spiesta pārstrādāt savu darba programmu 2020. gadam, jo koronavīrusa krīze Eiropā un pasaulē ir ieviesusi nopietnas izmaiņas. Citstarp EK gatavojas piebremzēt vai atlikt uz vēlāku laiku vairākas iniciatīvas, kas saistītas ar Eiropas Zaļo kursu. Tāpat arvien biežāk izskan bažas par to, kādu ietekmi koronavīrusa krīze atstās uz Eiropas Savienības sarunām ar Lielbritāniju par turpmākajām attiecībām pēc “Brexit”.

Pārskata darba programmu

ES darba prioritātes koronavīrusa krīzes laikāUģis Lībietis

Laikā, kad visas Eiropas valstis cenšas ierobežot koronavīrusu, ne mazumu kritikas ir izpelnījusies Eiropas Savienības vadība, kas bieži vien tiek apsūdzēta par koordinējošās lomas neuzņemšanos. Eiropas Komisija gan šādas apsūdzības ir noraidījusi, uzsverot, ka Eiropas Savienības personāls ir pakļauts milzu spiedienam, cenšoties risināt dažādus ar Covid-19 saistītus jautājumus.

Un, apzinoties šādu milzu spriedzi, Eiropas Komisija pašlaik ir sākusi pārstrādāt savu darba programmu 2020. gadam. Šo programmu ir paredzēts publiskot aprīļa beigās.

Kā liecina izdevuma “Euractiv” rīcībā nonākušais darba programmas uzmetums, Eiropas Komisijas ģenerālsekretariāts izvērtējot, vai ir kādas politikas iniciatīvas, kuras pašlaik nav tieši saistītas ar Covid-19, kuras nav ārkārtīgi nepieciešamas galveno prioritāšu īstenošanai un kuras būtu iespējams uz laiku atlikt.

Ekoloģija aizvien prioritāte

Starp absolūti galvenajām prioritātēm nemainīgas tiek saglabātas ekoloģiskās un digitālās pārejas prioritātes.

Kā norādīts dokumentā, runa ir par Atjaunoto ilgtspējīgo finanšu stratēģiju, 2030. gada klimata mērķu plānu un renovāciju posmu. Šīs visas ir daļas no tā dēvētā Eiropas Zaļā kursa, kas palīdzētu Eiropai atkopties no Covid-19 krīzes, tostarp veicinot ekonomisko aktivitāti.

Kā šonedēļ vairākkārt norādīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, pašreizējā krīze ir apstiprinājusi Eiropas Zaļā kursa nozīmīgumu un pareizību, un nākamais daudzgadu budžets ir jāizmanto gudri, lai panāktu vislielākos efektus. “Tas nozīmēs investīcijas digitālajās tehnoloģijās, infrastruktūrā un tehnoloģijās, piemēram, 3D drukāšanā, lai ļautu mums būt daudz neatkarīgākiem un iegūt pēc iespējas vairāk no jaunajām iespējām. Tas nozīmēs arī investīcijas Zaļajā kursā. Globālajai ekonomikai atkopjoties, globālā sasilšana nekļūs lēnāka. Tie, kuri rīkosies pirmie, gūs divkāršu priekšrocību. Īsto projektu atrašana investīcijām būs pats galvenais uzdevums.

Modernāka aprites ekonomika padarīs mūs mazāk atkarīgus un daudz noturīgākus.

Un šī mācība mums ir jāiegūst no krīzes. Ieguldījumi liela apmēra inovācijās, atjaunojamos resursos, tīrā transportā, ilgtspējīgā pārtikā, kā arī dabas saglabāšanā būs vēl svarīgāka nekā līdz šim,” sacīja Leiena.

Ko atliks uz vēlāku?

Kā norāda “Euractiv”, ir arī vairākas jomas, kuras prioritāšu sarakstā atzīmētas ar dzeltenu, pieļaujot to iespējamu atlikšanu uz vēlāku laiku.

Piemēram, var tikt atlikti plāni jau rudenī izstrādāt klimata pakta platformu, jo ANO klimata pārmaiņu konference no novembra ir pārcelta uz nākamo gadu. Šī paša iemesla dēļ var tikt atlikta Eiropas Savienības ''Bioloģiskās dažādības stratēģijas 2030'' pieņemšana. Tāpat varētu tikt atlikta tā dēvētās “No lauka līdz dakšiņai” stratēģijas izskatīšana, jo Covid-19 krīze var sniegt jaunas mācības par pārtikas drošību.

Komisijas ģenerālsekretariāts arī iezīmējis politikas jomas, kuras jau tiek atliktas uz nākamo gadu. Starp tām ir stratēģija adaptācijai klimata pārmaiņām un jaunā Eiropas Savienības mežu stratēģija, kuras esot nozīmīgas, taču ne kritiskas kopējai klimata politikai.

Uzsverot Urzulas fon der Leienas pieminēto cirkulārās ekonomikas pakotni, piebremzēta tiks arī patērētāju iedrošināšana zaļajai pārejai. Un visbeidzot - jau tā gada nogalē plānotās divas iniciatīvas, kas paredz jaunus ilgtspējīgus degvielas izmantošanas noteikumus aviācijā un jūrniecībā, arī tiek atliktas uz 2021. gadu, kad tiks izstrādāti arī daudzi citi ar klimatu saistīti piedāvājumi.

Kā atzīst Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Franss Timmermanss, kurš atbild tieši par Zaļā kursa īstenošanu, daudzi kritiķi apgalvo, ka Zaļais kurss ir greznība, ko šajā brīdī Eiropa nevar atļauties. Taču, pēc Timmermansa domām, šādi apgalvojumi ir nepamatoti un Zaļais kurss ir uz izaugsmi un jaunām iespējām vērsta stratēģija.

Turklāt, rūpīgi izvērtējot gan laiku, gan prioritātes, pēc krīzes būs, iespējams, izveidot daudz dzīvīgāku un modernāku ekonomiku, nekā tā ir bijusi līdz šim.

“Brexit” attiecību sarunu pagarinājums?

Laikā, kad Eiropas Savienības līderu uzmanība ir galvenokārt veltīta koronavīrusa krīzes risināšanai, izskan bažas arī par to, vai necietīs Eiropas Savienības sarunas ar Lielbritāniju par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc “Brexit”.

Abu pušu sarunvedēji Mišels Barnjē un Deivids Frosts, kuri abi, starp citu, pagājušajā mēnesī sūdzējās par koronavīrusa simptomiem, šonedēļ atkal virtuāli sazinājās par turpmāko sarunu gaitu. Līdz šim divas kārtas jau cietušas neveiksmi gan vīrusa dēļ, gan virtuālās drošības apsvērumu dēļ. Lai arī sākotnēji ir paredzēts, ka sarunas varētu atsākties nākamajā nedēļā, pieaug aicinājumi britu valdībai prasīt sarunu un līdz ar to arī pārejas perioda pagarinājumu.

Lai arī Apvienotās Karalistes valdība kategoriski atsakās pieļaut šādu iespēju, Birmingemas Universitātes ekonomikas profesors Deivids Beilijs uzskata, ka tā būtu vienīgā pareizā rīcība. “Visi valdības centieni pašlaik ir vērsti cīņai pret koronavīrusu un tā radītajām ekonomiskajām sekām.

Ir grūti saskatīt, kā šajā situācijā varētu turpināties detalizētas tirdzniecības sarunas ar Eiropas Savienību.

Ņemot vērā tik plašo jautājumu loku, kas ir jāatrisina gan par tirdzniecības līgumu, gan par regulējumu vai muitu, manuprāt, būtu ārkārtīgi svarīgi, ka valdība prasa pārejas posma pagarinājumu pēc 2020. gada,” komentēja Beilijs.

Marta sākumā Mišels Barnjē paziņoja, ka abu pušu starpā joprojām pastāv ievērojamas viedokļu atšķirības un, visticamāk, virtuālajās sanāksmēs tās neizdosies mazināt. Tieši tāpēc bezvienošanās scenārijs joprojām tiek uzskatīts par ļoti reālu, kaut arī gaidāmās ekonomiskās lejupslīdes apstākļos tas Apvienotajai Karalistei noteikti nebūtu vēlamākais risinājums.

Atsevišķi Eiropas Parlamenta deputāti gan pieļauj, ka šajos ārkārtējos apstākļos daudz ticamāka tomēr ir piekāpšanās tieši no Eiropas Savienības puses. Un to varētu sekmēt arī fakts, ka britu premjerministrs Boriss Džonsons līdz šim savā nostājā “Brexit” jautājumā ir bijis faktiski nelokāms.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt