Eiropas jaunā tirdzniecības stratēģija
“Tas galvenais vēstījums ir, ka Eiropa paliek atvērta brīvai un taisnīgai tirdzniecībai, bet vienlaikus uzstājīgāk un sistēmiskāk aizstāvēs savas un savu uzņēmumu intereses. Runājot par reģioniem, mēs turpināsim darbu pie visām tām brīvās tirdzniecības sarunām, kas jau ir procesā, arī tām, kuras jau ir noslēgušās, bet ir jāvirza uz ratifikāciju.
Bet, skatoties uz priekšu, mēs liksim lielāku uzsvaru uz Eiropas Savienības kaimiņu reģioniem un Āfriku,” paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
Viņš ceturtdien, 18. februārī, iepazīstināja ar pārskatīto Eiropas Savienības tirdzniecības stratēģiju turpmākajiem 10 gadiem.
Nenoliedzami, izvirzot jaunus un ļoti ambiciozus mērķus, arī ekonomiku ir nepieciešams pielāgot atbilstoši zaļajām un digitālajām pārmaiņām.
Cita starpā piedāvāts visos turpmākajos tirdzniecības līgumos kā priekšnoteikumu pieprasīt atbalstu Parīzes klimata līgumam.
Ar jauno pieeju Eiropas Savienība vēlas uzlabot arī attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas Donalda Trampa laikā lielāku uzvaru lika uz protekcionismu, nevis sadarbību ar savu tradicionālo sabiedroto Eiropu. Trampa laikā ievērojami iedragāta ir Pasaules Tirdzniecības organizācija, kuras reputācijas atjaunošanā un reformēšanā vadošo lomu ir gatava uzņemties arī Eiropas Savienība.
Tagad ASV vadībā ir nonācis uz daudz ciešāku sadarbību noskaņotais Džo Baidens. Arī Pasaules Tirdzniecības organizācijai ir jauna vadītāja Ngozi Okondžo-Iveala, un atliek vien gaidīt, kā attīstīsies Eiropas Savienības sadarbība ar viņiem abiem.
Iniciatīva cīņai ar Covid-19 pandēmiju
“Tā ir jauna publiski privātā sadarbība, kas apkopos industrijas, pētniecības un zinātnes kopienas, visa veselības sektora, valsts iestāžu un regulatoru zināšanas un resursus. Galvenais mērķis ir izmantot mūsu apvienotos spēkus, lai būtu priekšā šī vīrusa nākamās fāzes līknei. Tas attiecas uz visiem procesiem, sākot ar agru vīrusa variantu noteikšanu līdz pat paātrinātai aizsargmasku ražošanai,” paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Kamēr Eiropas Savienības dalībvalstis ar dažādiem rezultātiem turpina vakcinēt iedzīvotājus pret Covid-19, arvien vairāk valstu paziņo par arvien jauniem bīstamā vīrusa paveidiem.
Un tāpēc šonedēļ Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja par jauna inkubatora HERA izveidi, kas ļautu daudz koordinētāk un aktīvāk stāties pretī jaunajiem izaicinājumiem.
Lai šos mērķus sasniegtu, paredzēts ātrāk apmainīties ar informāciju par jaunajiem vīrusa paveidiem, lai šī informācija būtu pieejama visiem vakcīnu izstrādātājiem.
Tāpat plānots atbalstīt tos uzņēmumus, kuri nodarbojas ar vakcīnu pielāgošanu, vienlaicīgi izveidojot arī Eiropas Savienības līmeņa klīnisko pētījumu tīklu. Un, kas ne mazsvarīgi, iecerēts uzlabot vai noslēgt jaunus iepriekšējā iepirkuma līgumus ar vakcīnu ražotājiem, vienlaicīgi pieprasot kompānijām iesniegt ticamus plānus ar reālām ražošanas un piegāžu kapacitātēm.
Kā norādījusi Urzula fon der Leiena – pirmajā pandēmijas posmā ir gūta laba pieredze, lai redzētu, kas ir izdevies un kas nav, tāpēc šīs mācības tiks ņemtas vērā arī turpmākajās darbībās.
Itālijas jaunā valdība
“Atbalsts šai valdībai nozīmē arī neatgriezenisku izvēli par labu eiro. Tas nozīmē kopīgu atbalstu potenciāli dziļāk integrētai Eiropas Savienībai. Tas nozīmē virzīšanos pretī budžetam, kurš būtu spējīgs atbalstīt grūtībās vai recesijā nonākušās valstis. Šī valdība vēl vairāk apstiprina mūsu piederību Eiropas liktenim. Mums ir jābūt lepniem par Itālijas ieguldījumu Eiropas Savienības izaugsmē un attīstībā. Bez Itālijas nebūtu Eiropas,” paziņoja jaunais Itālijas premjers Mario Dragi.
Pie jaunas valdības šonedēļ tikusi arī Itālija, kuru jau kādu laiku uzskatīja par vienu no visapdraudētākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Ar savu milzīgo Eiropas pieredzi šo valdību ir uzņēmies vadīt bijušais Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi, kuram valdībā izdevies iekļaut pat brīžiem par populistiem un eiroskeptiķiem uzskatītos politiskos spēkus.
Arī citātā paustais vēstījums par nenoliedzamu atbalstu eiro valūtai bija vērsts uz galēji labējās partijas līderi Mateo Salvīni, pēc kura vārdiem – neviens lēmums par eiro nākotni nav akmenī cirsts.
Taču tā vien liekas, ka pārliecinātais eirooptimists Mario Dragi būs atradis pieeju spurainajam Salvīni, kura politiskajam spēkam tagad būs iespēja klātienē izsekot tam, kā tiks sadalīta Eiropas Savienības pēcpandēmijas atkopšanās fonda nauda.
Un šīs summa Itālijai nebūt nav maza – 200 miljardi eiro. Politikas komentētāji norāda, ka Mario Dragi vismaz uz laiku būs izdevies stabilizēt Itālijas politisko situāciju, taču, tuvojoties kārtējām vēlēšanām, visticamāk, arī koalīcijas partijas segu sāks vilkt katra uz savu pusi.
