Es esmu Latvijā, un šajās dienās apmeklēju visas Baltijas valstis, lai pateiktu, ka Eiropas Savienība atbalsta visas savas dalībvalstis. Mēs esam vienoti. Citiem vārdiem sakot – ja kaut kas notiktu ar kādu no mūsu valstīm, mēs zinām, kāda būtu reakcija. [..] Protams, mums visiem ir jāstiprina sava aizsardzība. Tā ir atbilde, ko jebkuram vajadzētu saprast, – mēs esam vienoti, mēs stiprināsim aizsardzību, tajā skaitā kiberdrošību.

Runājot par aizsardzības stiprināšanu – vai būtu iespējams izmantot Eiropas Savienības fondus vai programmas militāriem tēriņiem?

Šobrīd mums Eiropas Savienības līmenī ir Eiropas Aizsardzības fonds, kas ir manā atbildības sfērā un dod iespēju palielināt mūsu kopējos tēriņus specifiskās jomās. Bet, protams, esam atvērti sarunām. Šobrīd arī notiek sarunas ar dalībvalstīm par to, vai vajadzētu darīt vairāk. Starp citu, ļoti apsveicams ir Vācijas kanclera Olafa Šolca ļoti svarīgajā runā Bundestāgā paustais, ka Vācija palielinās finansējumu aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Mēs ceram, ka visas dalībvalstis darīs to pašu. Esmu pārliecināts, ka tas tā arī būs. Tas mums sniegs lielākas manevru iespējas. Mūsu un mans mērķis ir, lai aizsardzības stiprināšana notiktu koordinēti.

Cik reālistiska ir Ukrainas paātrināta pievienošanās Eiropas Savienībai? 

Mums jāsaka skaidri – esam kopā ar Ukrainas iedzīvotājiem un prezidentu [Volodimiru] Zelenski. Mums ir jāpalīdz iedzīvotājiem un Ukrainas valdībai šajā ļoti sarežģītajā periodā. Runājot par pārējo – mums ir daudz kopīgu vērtību ar ukraiņiem. Redzēsim, ko varam izdarīt. Jūtam ukraiņiem līdzi. 

Ko tas nozīmē viņu iespējām pievienoties Eiropas Savienībai? 

Redzēsim. Mūsu prioritāte šobrīd ir, ka jādara viss, lai izvairītos no traģēdijas Ukrainā.

Par sankcijām pret Krieviju, vai ir aplēses, cik liela tām būs ietekme uz Eiropas Savienības ekonomiku? 

Mēs esam spējuši nedēļas laikā apstiprināt trīs sankciju paketes, visas 27 dalībvalstis. Protams, lai izolētu Krieviju. Tās nav mērķētas pret Krievijas iedzīvotājiem. Mērķis ir parādīt Krievijas valdībai, ka tas, ko tā dara, nekādā veidā nav pieņemami. Bet, protams, apzināmies, ka tam būs arī ietekme uz mūsu ekonomiku. Esam tam gatavi. Ja lasām, ko ziņo analītiķi, ietekmes apmērs Eiropai varētu būt no 0,5 līdz 1% no iekšzemes kopprodukta.  

KONTEKSTS:

Latvijas valdība konceptuāli apstiprinājusi aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta līdz 2025. gadam.