Viņš izteicies, ka pilnīgs aizliegums Krievijas pilsoņiem iebraukt Eiropas Savienībā nav laba ideja. Pagaidām blokā nav pietiekama atbalsta pilnīgam vīzu aizliegumam Krievijas pilsoņiem. Taču, iespējams, ES ārlietu ministri būs gatavi politiski atbalstīt vīzu režīma atvieglojumu iesaldēšanu.

Kā liecina izdevuma "Financial Times" rīcībā esošā informācija, Eiropas Savienība plāno iesaldēt 2007. gadā noslēgto vienošanos ar Krieviju par atvieglotu vīzu režīmu Krievijas pilsoņiem.

Paredzams, ka jautājums tiks apspriests ministru sanāksmē Prāgā, kas sāksies otrdien. Tāds lēmums nozīmētu, ka Krievijas pilsoņiem iekļūšana Šengenas zonā kļūs sarežģītāka un dārgāka.

"Esmu Ārlietu padomes priekšsēdētājs. Es nevaru paredzēt, ko lems Ārlietu padome, bet jau teicu, ka man nešķiet laba doma kādā brīdī jebkāda iemesla dēļ pilnībā aizliegt iebraukšanu visiem krieviem," pavēstīja Borels.

"Nedomāju, ka attiecību pārtraukšana ar Krievijas civiliedzīvotājiem palīdzēs. Un es nedomāju, ka šai idejai būtu vajadzīgā vienprātība.

Domāju, ka mums ir jāpārskata veids, kā daži krievi saņem vīzas. It īpaši oligarhi. Mums jābūt izvēlīgākiem. Bet es neesmu par to, ka jāpārtrauc vīzu izsniegšana visiem krieviem," teica Borels.

Tā kā Krievijai gaisa satiksme ar Eiropu ir slēgta, tās tūristi izmanto sauszemes ceļus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, lai nonāktu galamērķos Eiropā.

Ņemot vērā iebildumus, Baltijas valstis, Polija un Somija ir solījušas ieviest aizliegumu savā teritorijā iebraukt tūristu vīzas saņēmējiem no Krievijas.

Šāda rīcība tiktu pamatota ar Šengenas līgumā paredzētajām tiesībām pieļaut izņēmumu, ja tiek apdraudēta nacionālā drošība.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.