Eksperti: Ar Minskas vienošanos Eiropa sevi ir izsmēlusi

Minskā panāktā vienošanās par pamieru Ukrainas austrumos veicinājusi karadarbības pārtraukšanu, taču tālākai konflikta risināšanai Eiropas Savienībai (ES) neiztikt bez ASV palīdzības, Latvijas Televīzijas raidījumā “Sastrēgumstunda” norādīja drošības eksperti. 

Kā norādīja Valsts prezidenta padomnieks Andris Piebalgs, nevajadzētu gaidīt lielus rezultātus no Ukrainā panāktās vienošanās. Šobrīd izveidojusies situācija Debaļcevā neesot procesa beigas, taču būtiski ir tas, ka karadarbība ir beigusies un konflikts virzās pareizajā virzoties - uz Ukrainas vienotību un kontroli. 

Tieši tuvākās dienas parādīs to, vai Minskas vienošanās patiesi tiks īstenota, sacīja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Vienotība").

Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Rihards Kols nosauca panākto vienošanos par pseidovienošanos vai hibrīdvienošanos, ņemot vērā Krievijas īstenoto agresiju tās panākšanā. Kols norādīja, ka tikai pirmie no 13 vienošanās punktiem saista pamiera periodu, pārējie attiecināmi uz konflikta iespējamajiem risinājumiem.

Arī drošības eksperts, aizsardzības ministra padomnieks Jānis Kažociņš sacīja, ka nav iespējams konkrēti noteikt, kāds ir Krievijas mērķis, parakstot vienošanos.

"Putinam ir svarīgi parādīt, cik nestabils ir režīms Ukrainā. Viņa mērķis ir destabilizēt situāciju ap Porošenko – destabilizēt situāciju Radā, situāciju Kijevā, virzīties uz trešo Maidanu,” pauda politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts.

Tikmēr LTV žurnālists Imants Frederiks Ozols Krievijas īstenoto politiku Ukrainā salīdzina ar krievu boksa tradīcijām, kurās, novājinot pretinieku, tiek iegūtas jaunas teritorijas.

Viņš sacīja, ka karadarbības rezultātā Ukrainā ir gan nomocīta tauta, gan grūstoša ekonomika, arī prezidenta pozīcija ir vāja. 

Nav viena risinājuma

Runājot par nākotni, eksperti vienprātīgi atzina, ka situācijai nav viena risinājuma. Kā vienu no galvenajiem Minskas vienošanās ieguvumiem Kalniņa-Lukaševica nosauca mērķi atjaunot pilnu robežkontroli. Pat ja noteiktais termiņš gada beigās prasīs laiku un jaunus upurus, ir nofiksēta Krievijas atbildība konflikta risināšanā.

Viņa gan arī piebilda, ka par Krievijas atbildību tika runāts arī pirms gada, taču šobrīd pieņemta vienota rezolūcija visā ES. “Jāpatur atmiņā, ka Ukrainā ir smaga sociālā un ekonomiskā situācija, tāpēc ES ir pieņēmusi lēmumu sniegt palīdzību,” pauda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.

Kažociņš norādīja, ka neapšaubāms labums ir tas, ka rietumvalstis jau ir izmēģinājušas vairākus diplomātiskos ceļus, tādēļ gadījumā, ja atsāksies karadarbība, būs vieglāk pieņemt lēmumu par militāru iejaukšanos. 

Kārlis Daukšts pauda, ka vienīgais tālākais risinājums ir ASV tieša iesaistīšanas miera sarunās. Ukraina šobrīd ir kļuvusi par ģeopolitisko cīņas lauku starp divām lielvarām – ASV un Krieviju. Putinam Ukrainā ir vajadzīga "ielikteņu valdība", turklāt viņam ir vajadzīga visa Ukraina, savukārt Eiropai nav tik daudz naudas, lai ekonomiski uzturētu Ukrainas tautu.

“Eiropa sevi ir izsmēlusi ar šo vienošanos. Ja ASV neiesaistīsies, Eiropai neizvilkt to uz saviem pleciem,” vēstīja Daukšts.  

Vēstīts, ka dažas dienas pēc Minskā parakstītā pamiera Ukraina zaudē kontroli pār vienu no stratēģiski svarīgākajiem punktiem - trešdien no rīta Ukrainas Bruņotie spēki kopā ar Nacionālo gvardi pabeidza plānotu operāciju, kuras ietvaros tika atvilktas armijas daļas no Debaļcevas.

Tikmēr Eiropas Savienība trešdien nosodīja separātistu pēdējo dienu ofensīvu pret Debaļcevu kā Minskas vienošanās „skaidru pārkāpumu”. Par to, ierodoties Rīgā uz kopienas aizsardzības ministru sanāksmi, paziņoja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.

Jau ziņots, ka februāra vidū gandrīz 15 stundās ilgušajās sarunās Minskā valstu līderi panākuši vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.

Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.  

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt