- Karavīri gan ziņo ar smagām apšaudēm atkāpšanās laikā
- Eksperti brīdina – Debaļcevas atdošana var sekmēt separātistu ofensīvu
- ES apsūdz prokrieviskos kaujiniekus par Minskas vienošanās pārkāpšanu
Trešdien no rīta Ukrainas Bruņotie spēki kopā ar Nacionālo gvardi pabeidza plānotu operāciju, kuras ietvaros tika atvilktas armijas daļas no Debaļcevas. „80% karavīru jau tikuši izvesti,” trešdien ap pusdienlaiku paziņoja Ukrainas prezidents Petro Porošneko. Tobrīd viņš atradās lidostā pirms izlidošanas uz pretterorisma operācijas zonu, vēsta vietēji mediji.
Ukrainas karavīri pamet Debaļcevu
Dažas dienas pēc Minskā parakstītā pamiera Ukraina zaudē kontroli pār vienu no stratēģiski svarīgākajiem punktiem. Jau rīta pusē izskanēja ziņas, ka Ukrainas karavīru vienības sāk pamest Debaļcevu. Porošenko paziņoja, ka armijas vienībām izdevies atvairīt prokrievisko kaujinieku uzbrukumus, kas centās tās ielenkt. Viņš arī uzstāja, ka Debaļcevā esošie karavīri nebija pilnībā aplenkti, kā to apgalvo separātisti.
Porošenko paziņoja, ka separātisti neļāva Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotājiem ierasties Debaļcevā, kas, viņa vārdiem, būtu apstiprinājuši Kijevas gatavību sākt smago ieroču atvilkšanu un to, ka nav pilnīga aplenkuma. Tas ir pierādīts ar šo operāciju, paziņoja Porošenko.
„Mēs varam apgalvot, ka Ukrainas Bruņotajiem spēkiem dotie uzdevumi ir izpildīti pilnībā. Šī pozīcija un panākumi mums bija nepieciešami Minskā sarunu laikā un pēc tām. Mēs spējām visai pasaulei parādīt bandītu-separātistu īsto seju, kurus atbalsta Krievija, kas rīkojās kā galvotājs un Minskas sarunu tiešs dalībnieks,” sacīja Ukrainas prezidents.
„Mēs uzstājām un pierādījām - Debaļceva atradās mūsu kontrolē, nekāda aplenkuma nebija. Mūsu karavīri izgāja no teritorijas saskaņā ar plānu un organizēti. Izgāja pilnībā ar visu kaujas tehniku: tankiem, bruņutransportieriem, artilērijas iekārtām,” uzsvēra Porošenko.
„Šodien mēs esam izveidojuši jaunu aizsardzības līniju. Sarunās ar ASV un Eiropas Savienības līderiem es pieprasīju stingru atbildi no pārējās pasaules uz šo brutālo Minskas vienošanās pārkāpšanu, ko veikusi Krievija, – pamiera pārkāpšanu un smagās bruņutehnikas atvilkšanas ignorēšanu. Mēs gatavosim organizētu un koordinētu atbildes reakciju,” uzsvēra Porošenko.
Atkāpšanos apgrūtinājis tas, ka Ukrainas spēki kontrolē tikai vienu autoceļu no Debaļcevas, kuru kaujinieki regulāri apšaudījuši ar artilēriju.
„Bija ļoti spēcīgas apšaudes. Nevarējām pamest savas pozīcijas, pat lai aizietu pēc ūdens vai uz tualeti. Visu laiku lūdzām Dievu un atvadījāmies no šīs dzīves jau simt reižu. Viņu artilērija strādāja ļoti precīzi,” stāstīja kāds Ukrainas armijas karavīrs.
Tiek ziņots, ka separātisti arī trešdien esot apšaudījuši Ukrainas spēku kolonnu, kas devās prom no Debaļcevas. Porošenko uzrunā paziņoja, ka no „2000 karavīru ir 30 ievainotie,” saskaņā ar sākotnējo informāciju.
Vēlāk bataljona „Donbass” komandieris Semens Semenčenko ziņoja, ka no pilsētas izvesti gandrīz 170 ievainotie. Bet aģentūra AFP vēstīja, ka morgā netālu no Debaļcevas atvestas vismaz 13 Ukrainas karavīru mirstīgās atliekas.
Separātisti savukārt paziņoja, ka ielenkumā esošie Ukrainas karavīri masveidā nododot ieročus, ziņo Krievijas ziņu aģentūras.
Eksperti brīdina par jaunu uzbrukumu draudiem
Ukrainas augstākā militārā un politiskā elite apliecina, ka ieņemtas jaunas aizsardzības pozīcijas un Ukrainas Bruņotie spēki parādījuši savu profesionalitāti. Tikmēr daļa kara lauka komandieru, it īpaši no brīvprātīgo bataljoniem, atkal apgalvo, ka sakāve pie Debaļcevas ir kārtējais piemērs ģenerālštāba vadības nekompetencei, un pieprasa mainīt tā vadību. Eksperti savukārt uzsver, ka tagad līdz ar Debaļcevas krišanu apdraudētas var būt arī citas apdzīvotās vietas uz ziemeļiem.
„Debaļceva jau bija daļēji aplenkta kopš pagājušās vasaras no trim pusēm. Tā ir ļoti svarīga apdzīvota vieta, jo tur krustojas gan lielceļi, gan dzelzceļa līnijas. Ja kaujinieki kontrolē Debaļcevu, viņiem ir daudz vieglāk veidot piegādes līnijas ap Doņecku, jo tā tādā gadījumā ir tieši savienota ar Luhansku. Turklāt Debaļceva var kalpot par bāzes punktu jaunas ofensīvas sākšanai uz ziemeļiem Artemivskas virzienā,” norādīja politologs Adams Sveins.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Ungārijā komentējot Debaļcevas krišanu, izteicies, ka Ukrainai tagad esot grūti zaudēt vakardienas ogļračiem un traktoristiem, tādējādi turpinot noliegt līdzdalību konfliktā. Tikmēr starptautiskie mediji ziņo, ka Debaļcevā šajās dienās manīts Krievijas armijas ģenerālleitnants un Krievijas Bruņoto spēku augstākā virspavēlnieka vietnieks Aleksandrs Ļencovs.
Ukrainas prese skaidro – tieši viņš ir galvenais prokrievisko spēku komandieris Ukrainas austrumos, un tas pierādot Krievijas iesaistīšanos visaugstākajā līmenī. Arī Eiropas Savienība šajās dienās pievienojusies Ukrainas un ASV nostājai un notiekošo Austrumukrainā oficiālos dokumentos sākusi saukt par Krievijas Bruņoto spēku militāro kampaņu. Šie vārdi izmantoti oficiālā Eiropas Savienības žurnālā, lai paskaidrotu sankciju vēršanu pret Krievijas aizsardzības ministra vietniekiem.
ES nosoda separātistu ofensīvu
Tikmēr Eiropas Savienība trešdien nosodīja separātistu pēdējo dienu ofensīvu pret Debaļcevu kā Minskas vienošanās „skaidru pārkāpumu”. Par to, ierodoties Rīgā uz kopienas aizsardzības ministru sanāksmi, paziņoja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.
„Pagājušās nakts notikumi Debaļcevā Ukrainā bija nepārprotams pamiera vienošanās pārkāpums. Ļaujiet uzsvērt, ka ne tikai Eiropas Savienība, bet arī visa starptautiskā sabiedrība ar vakar pieņemto ANO Drošības Padomes rezolūciju pastāv uz Minskas vienošanās visu punktu izpildi. Un ir svarīgi, pirmkārt, lai separātisti un Krievija pilda šo vienošanos, sākot ar ugunspārtraukšanu un ieroču atvilkšanu,” sacīja Mogerīni.
Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kas arī ieradies Rīgā, pieprasīja, lai Krievija izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas austrumiem.
„Es aicinu Krieviju izvest visus savus spēkus no Austrumukrainas, pilnībā pārtraukt atbalsta sniegšanu separātistiem, ievērot Minskas vienošanos un izmantot visu savā rīcībā esošo ietekmi uz separātistiem, lai viņiem liktu ievērot ugunspārtraukšanu,” pauda Stoltenbergs.
Lai apspriestu notiekošo, trešdienas vakarā paredzēta Francijas, Vācijas, Krievijas un Ukrainas līderu telefonsaruna, šodien paziņoja Parīze. Olands, Merkele, Putins un Porošenko pagājušajā nedēļā Minskā par ugunspārtraukšanas līgumu vienojās aptuveni 15 stundu ilgā sarunu maratonā.
