Covid-19 izplatības līmenis Baltijas valstīs šobrīd ir augstākais Eiropā, smaga situācija ir arī vairākās citās valstīs Eiropas austrumos. Savukārt Rietumeiropā, kur vairumā valstu vakcinēti vismaz 80% pieaugušo iedzīvotāju, stāvoklis slimnīcās ir daudz labāks.
Pandēmija iedragājusi tūrisma nozari
Eiropas Komisija dalībvalstīm jau sākusi izmaksāt līdzekļus no atveseļošanas plāna fondiem, lai stimulētu ekonomikas atkopšanos pēc trieciena, ko izraisīja Covid-19 pandēmija.
Kā pandēmija ietekmējusi dažādus Eiropas reģionus, un kāda situācija ir tagad, vairāk nekā pusotru gadu kopš pandēmijas sākuma? Lai to noskaidrotu, LTV žurnālists Gints Amoliņš tikās ar pašvaldību pārstāvjiem no visas Eiropas, kas bija pulcējušies uz sanāksmi Briselē. Viņi bija ieradušies uz kārtējo Eiropas Reģionu komitejas plenārsesiju.
Mikels Nekelejervi ir no Lapzemes, Rovaniemi pilsētas, kas pasaulē pazīstama kā Ziemassvētku vecīša mītne, tādēļ ir tūristu iecienīta. “Esmu no ziemeļbriežu ganu ģimenes, mans tēvs audzē ziemeļbriežus,” stāsta Nekelejervi, kurš ir Rovaniemi domes priekšsēdētāja vietnieks.
Somijā vismaz vienu devu vakcīnas devu pret Covid-19 ir saņēmuši nepilni 90% pieaugušo.
“Starptautiskais tūrisms ir viena no galvenajām jomām, kurā strādā Lapzemes iedzīvotāji, bet Covid-19 lika slēgt robežas. Pirms pandēmijas katru gadu Lapzemē ieradās teju pusotrs miljons tūristu, šajā sektorā strādā gandrīz 10 000 cilvēku. Tūrisms diezgan krasi saruka, bet tagad sāk nedaudz atgūties.”
Nav tūristu, nav pieprasījuma pēc ziemeļbriežu gaļas
Tieši Lapzemē pandēmijas sākumposmā tika atklāts pirmais Somijā oficiāli reģistrētais inficēšanās gadījums ar koronavīrusu – tā bija kāda tūriste no Ķīnas pilsētas Uhaņas. Lapzemē cer, ka šoziem būs salīdzinoši laba tūrisma sezona, tomēr raizējas par jaunu Covid vilni.
Kas attiecas uz ziemeļbriežiem, Rovaniemi apkaimē ar to audzēšanu uz pilna laika slodzi nodarbojas kādi 100 cilvēki, stāsta Nekeljervi. Pandēmija, protams, ietekmēja arī šo jomu. Tā kā tūristi vairs nebrauca uz Lapzemi, restorāniem vairs nebija pieprasījuma pēc ziemeļbriežu gaļas.
Tāpat kā Eiropas Savienības pašos ziemeļos Lapzemē, arī dienvidos Sicīlijā no pandēmijas smagi cieta tūrisma nozare.
“Tagad strādājam pie atkopšanās plāna ar cerību, ka nākotnē būs mazāk pandēmijas un saslimšanas, ar plašu vakcinācijas aptveri,” stāsta Sicīlijas reģiona viceprezidents Gaetano Armao.
Arī Itālijā vismaz vienu potes devu saņēmuši vairāk nekā 85% pieaugušo.
Itālija pandēmijas sākumā bija Covid-19 izplatības epicentrs Eiropā, un šajā valstī arī tagad ir spēkā vieni no stingrākajiem ierobežojumiem Eiropā – lai ierastos darbā, visiem nepieciešams Covid-19 sertifikāts. Jau vasarā tas bija nepieciešams tādu izklaides vietu kā restorānu apmeklēšanai, un, domājams, šī prasība vismaz daļēji veicināja iedzīvotāju vakcināciju.
Jāatjauno iedzīvotāju uzticība sabiedriskajam transportam
Tikmēr Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas mēra vietniece Kata Titē izceļ daudzviet ilgtermiņā radušās problēmas, ko radījusi nepieciešamība izvairīties no masu pulcēšanās.
“Tagad svarīga problēma un izaicinājums ir atgūt uzticību sabiedriskajam transportam. Te runājam par klimata mērķiem un mūsu pilsētu zaļināšanu,” stāsta Titē.
Ungārijā vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši ap 70% pieaugušo.
Taču bažījoties par ziemu, valdība tagad devusi darbadevējiem tiesības darbiniekiem pieprasīt Covid-19 sertifikātus, lai varētu turpināt strādāt.
Daudzviet pandēmija arī likusi meklēt jaunus veidus, kā saglabāt ekonomisko aktivitāti, tostarp Īrijas otrajā lielākajā pilsētā Korkā.
“Pilsētas centrā par gājēju ielām padarījām 17 ielas, kas bija milzīgs panākums. Lai nodrošinātu sociālo distancēšanos un arī vietu bāriem tirdzniecībai ārpusē. Tādā valstī kā Īrija, kurā, iespējams, ir viens no lielākajiem nokrišņu daudzumiem Rietumeiropā, jo esam pie Atlantijas okeāna, mums faktiski pirmoreiz bija āra ekonomika,” lepojas Korkas pilsētas domes loceklis Kīrans Makārtijs.
Īrijā vismaz vienu vakcīnas devu ir saņēmuši vismaz 93% pieaugušo, tādējādi Īrija vakcinācijas ziņā ir Eiropas Savienības augšdaļā.
Dezinformācija veicina Covid-19 izplatību
Bet visgausāk joprojām vakcinējušies Bulgārijas iedzīvotāji. Bulgārijā vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši tikai ceturtā daļa pieaugušo.
Briselē tiekamies ar Gabrovas pašvaldības vadītāju Taņu Hristovu, kura to daļēji skaidro ar dezinformācijas izplatību.
“Mūsdienās cilvēki iegūst informāciju no dažādiem avotiem. Un šķiet, ka viņi daudz vairāk uzticas sociālajiem medijiem, kur diemžēl situācija ar uzticamām ziņām ir visai apšaubāma. Tas ir viens no jautājumiem, kas mums jārisina,” atzīst Hristova.
Valdība cenšas mazināt iedzīvotāju neuzticību, šonedēļ pēc preses konferences veselības ministram aicinot kolēģus sadoties rokās kā simbolu būt vienotiem cīņa pret vīrusu un vakcinēties. Situācija slimnīcās ir kritiska, pirmdien reģistrēts lielākais mirušo skaits kopš pandēmijas sākuma.
Slimnīcas ir gatavas pacientu uzņemšanai
Beļģijā vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars ir daudz augstāks, tādēļ Covid-19 izplatības pieaugums rudenī nozīmē salīdzinoši mazāku spiedienu uz slimnīcām.
“Protams, joprojām ir cilvēki, kas saslimst, bet vairs nav tā, kā bija. Pirms pusotra gada pats biju slimnīcā, man bija lielas problēmas ar veselību Covid dēļ. Bet tagad redzam, ka slimnīcas patiešām ir sagatavotas,” stāsta Beļģijas Senāta loceklis, Flandrijas parlamenta deputāts Karls Vanlēve.
Beļģijā vismaz vienu vakcīnas devu saņēmuši 87% pieaugušo. Tagad gan arī Beļģijā sācis augt inficēšanās gadījumu skaits, tādēļ no šīs nedēļas ieviesti stingrāki noteikumi, piemēram, prasība uzrādīt Covid-19 sertifikātu, lai iekļūtu bāros un kafejnīcās. Taču ar Covid-19 mirušo skaits ir krietni mazāks nekā iepriekšējos viļņos.
