Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs informē, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri otrdien vienojušies par jaunām sankcijām pret Krieviju. Sankciju mērķis ir sodīt Kremli par agresiju pret Ukrainu un atbalstu separātistiem.

Rinkēvičs vēsta, ka sankciju pirmā pakete būs vērsta pret Krievijas bankām, politiķiem un finanšu sektora elementiem.

Sankcijas būs vērstas pret Krievijas parlamenta deputātiem, kas atbalstīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmumu atzīt Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību. Šiem politiķiem būs aizliegts ieceļot Eiropas Savienības valstīs, viņu līdzekļi tiks iesaldēti.

Sankcijas vērsīsies pret Krievijas valdības un banku iespējām aizņemties naudu finanšu tirgū.

Tāpat būs aizliegta jebkāda tirdzniecība starp Eiropas Savienības valstīm un Krievijas atbalstītajām Doneckas un Luhanskas separātistu republikām.

Gadījumā, ja Krievija turpinās saasināt situāciju, iespējamas vēl bargākas sankcijas.

Paredzams, ka Eiropa savu rīcību koordinēs arī ar ASV un Lielbritāniju.

ASV jau pirmdien izsludināja sankcijas pret Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātajām republikām Ukrainas austrumos, par kuru atzīšanu paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Par sankcijām pret Krieviju otrdien paziņoja arī Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons. Londona nolēmusi noteikt sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā Krimā – "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".

Sankcijas piemērotas arī Krievijas miljardieriem Genadijam Timčenko, Borisam Rotenbergam un Igoram Rotenbergam, kas tiek uzskatīti par sevišķi tuviem Putina līdzgaitniekiem.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņojis par gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas apturēšanu.

Eiropas Savienība ir Krievijas lielākā tirdzniecības partnere, tādēļ sankcijas var būtiski ietekmēt Krievijas ekonomiku. Taču arī ES valstīm būs jāsaskaras ar lielākām grūtībām, jo Krievija piegādā ES ap 40% gāzes un 26% naftas. Paredzams, ka Rietumu un Krievijas konflikta saasināšanās izraisīs energoresursu cenu kāpumu.

Eiropiešiem tas būs nopietns trieciens, jo gāzes un elektroenerģijas cenas jau līdz šim bijušas ļoti augstas.

"Laipni lūdzam jaunā pasaulē, kurā eiropieši drīzumā maksās 2000 eiro par 1000 kubikmetriem gāzes!" apgalvo Putina līdzgaitnieks Dmitrijs Medvedevs.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.

Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Rietumvalstu līderi brīdina, ka pret Krieviju tiks noteiktas jaunas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt