Paredzams, ka šis lēmums izraisīs asus Ukrainas un rietumvalstu protestus, gaidāma arī jaunu sankciju noteikšana pret Krieviju.
Putins arīdzan pieprasīja, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Putins arī uzdevis Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" Doneckas un Luhanskas "tautas republikās".
Krievijas prezidents apsūdzēja Ukrainu par Donbasa apšaudīšanu un "genocīdu" pret četriem miljoniem reģiona iedzīvotāju, kamēr "civilizētā pasaule" to visu ignorē.
Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsver, ka Putina lēmums atzīt separātistu teritorijas ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums, kas apdraud Ukrainas teritoriālo vienotību un Minskas vienošanos par pamieru.
"Eiropas Savienība ar tās partneriem reaģēs vienoti, stingri un apņēmīgi, paužot solidaritāti Ukrainai," vēsta EK prezidente.
The recognition of the two separatist territories in #Ukraine is a blatant violation of international law, the territorial integrity of Ukraine and the #Minsk agreements.
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) February 21, 2022
The EU and its partners will react with unity, firmness and with determination in solidarity with Ukraine.
Doneckas un Luhanskas separātistu līderi, kurus Ukraina uzskata par teroristisku organizāciju vadītājiem, pirmdien aicināja Putinu atzīt pašpasludināto Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” neatkarību.
Separātisti arīdzan aicina noslēgt līgumus par militāro sadarbību, lai tādējādi veicinātu Krievijas karaspēka iesaistīšanos “tautiešu aizsardzībā”, ziņo "Interfax".
Pirmdien vakarā Putins uzstājās ar gandrīz stundu ilgu uzrunu Krievijas tautai, kurā izklāstīja sava lēmuma iemeslus.
Putina paziņojums par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" atzīšanu izskanēja pašās runas beigās, bet pirms tam viņš uzstājās ar ļoti garu un izvērstu monologu, kurā centās attēlot Ukrainu kā neizdevušos valsti, kas par savu eksistenci ir pateicību parādā Krievijai.
Putins pavēstīja, ka "mūsdienu Ukrainu pilnībā ir radījusi Krievija, precīzāk, boļševiku, komunistiskā Krievija".
Putins norādīja, ka Ļeņins bijis Padomju Ukrainas arhitekts, kurš iebīdījis Donbasa reģionu Ukrainas sastāvā, bet tagad nepateicīgie ukraiņi esot par to aizmirsuši un nogāzuši Ļeņina pieminekļus.
Staļins pēc Otrā pasaules kara atdevis Ukrainai zemes, kas savulaik piederēja Polijai, Rumānijai un Ungārijai, savukārt 1954. gadā Hruščovs "nez kāpēc atņēma Krievijai Krimu un uzdāvināja to Ukrainai".
Putins kārtējo reizi kritizēja arī 20. gadsimta 80. gadu notikumus, kad nacionālisma tendences novedušas pie PSRS sabrukuma, izjuka "vēsturiskā Krievija", kuras nosaukums bijis PSRS.
Putins apgalvo, ka Ukrainai nekad nav bijis savu valstiskuma tradīciju, tādēļ Kijeva tikai kopē svešus modeļus, kas esot atrauti no Ukrainas tradīcijām.
Lielā mērā šajā runā viņš atkārtoja retoriku, kas jau bija izklāstīta pagājušā gada vasarā, kad Putins publicēja ļoti garu un izvērstu rakstu “Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību”, kurā no sava skatu punkta izklāstīja visu gadsimtiem ilgo krievu un ukraiņu attiecību vēsturi. Putins toreiz apgalvoja, ka ukraiņi un krievi esot "viena tauta".
Kā toreiz atzina bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, šāda Putina retorika ir ārkārtīgi bīstama, jo viņš noliedz ukraiņu nācijas eksistenci un izmanto līdzīgu retoriku kā nacistu vadonis Ādolfs Hitlers 1938. gadā attiecībā uz Sudetu apgabalu, lai panāktu Čehoslovākijas sadalīšanu.
Putins apgalvo, ka Ukrainas valstiskumu esot saēdusi korupcija, bet 2014. gadā "valsts apvērsuma" rezultātā pie varas nākuši "radikāļi", un kopš tā laika Ukrainas sabiedrība esot saskārusies ar "galējā nacionālisma" izpausmēm, rusofobiju un neonacismu.
Krievijas televīzija uzreiz pēc Putina runas parādīja, kā viņš paraksta dokumentus ar Doneckas un Luhanskas separātistu līderiem.
Putins savā runā teica, ka Ukrainas valsts esot izlaupīta un pakļauta ārējai kontrolei. Kremļa saimnieks apgalvo, ka Ukraina gatavojas agresijai pret Krieviju un mēģinās atjaunot savu atomieroču arsenālu, no kā atteicās 90. gados.
"Mēs nevaram nereaģēt uz šīm briesmām," pavēstīja Putins.
Krievijas prezidents uzskata, ka Ukrainas iestāšanās NATO būtu tiešs drauds Krievijas drošībai. Viņš kārtējo reizi žēlojās par pieciem NATO paplašināšanās viļņiem, kas NATO militāro infrastruktūru pietuvināja Krievijas robežām.
NATO raķetes dažu minūšu laikā varēšot sasniegt Krievijas pilsētas. Putins izteicās, ka šādi draudi Krievijai esot kā "nazis rīklē".
Putina spertais solis pastiprinājis bažas, ka Krievija gatavojas ar militārām operācijām vērsties pret Ukrainu, lai atbalstītu Doneckas un Luhanskas separātistus.
Doneckas un Luhanskas reģioni atrodas Ukrainas austrumos. Krievija jau kopš 2014. gada atbalsta bruņotās separātistu bandas, kas cīnās pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
2014. gadā pēc prokrieviskā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča krišanas Krievija anektēja Krimas pussalu un atbalstīja separātistu grupējumu veidošanos Doneckas un Luhanskas reģionos.
Doneckas un Luhanskas separātisti pasludināja “tautas republiku” izveidošanu, bet starptautiskā sabiedrība šīs teritorijas uzskata par neatņemamu Ukrainas sastāvdaļu.
Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” neatkarību līdz šim nebija atzinusi neviena pasaules valsts, pat ne Krievija.
Krievijas Valsts dome jau pagājušonedēļ vērsās pie Putina ar aicinājumu atzīt abu "tautas republiku" neatkarību.
Separātistu līderi apgalvo, ka Krievijas atbalsts abu republiku neatkarībai esot nepieciešams, lai novērstu Ukrainas “militāro agresiju” un “civiliedzīvotāju masu nogalināšanu”.
Ukrainas amatpersonas uzsver, ka Kijeva neplāno nekādas militārās operācijas ar iebrukšanu separātistu teritorijā, bet Krievija mērķtiecīgi izplata šādu dezinformāciju, lai sagādātu ieganstu Krievijas karaspēka iebrukumam Ukrainā.
Atšķirībā no Krimas pussalas, ko Krievija anektēja 2014. gadā un uzskata par savu sastāvdaļu, vismaz pagaidām nav runa par Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” oficiālu iekļaušanu Krievijas sastāvā.
Šajā ziņā smagu izgāšanos pirmdien piedzīvoja Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins, kurš Drošības padomes sēdē atskaitījās Putinam par Doneckas un Luhanskas statusu.
Nariškins paziņoja, ka “atbalsta priekšlikumu par Doneckas un Luhanskas “tautas republiku” iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā”. Putinam nācās viņu izlabot, ka pašlaik šāds jautājums netiek apspriests. Nariškins sāka stostīties un pavēstīja, ka atbalstot priekšlikumu par šo teritoriju neatkarības atzīšanu.
KONTEKSTS:
2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.
2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu. Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.
Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doneckas un Luhanskas “tautas republikas”.
Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.
Pēdējā laikā Krievija savilkusi līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.
