Eiropas Parlaments aicina veidot starptautisku tribunālu Krievijas kara noziegumu izmeklēšanai

Eiropas Parlaments (EP) aicina veidot īpašu starptautisku tribunālu Krievijas kara noziegumu izmeklēšanai, informēja EP pārstāvji Latvijā.

Ceturtdien pieņemtā rezolūcijā EP aicina Eiropas Savienību (ES) atbalstīt īpaša starptautiska tribunāla izveidi, lai sodītu par noziegumiem, kas nav Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijā, un sauktu pie atbildības Krievijas un tās sabiedroto politiskos līderus un militāros komandierus.

Parlamenta deputāti vēlas, lai ES pēc iespējas ātrāk nodrošinātu visus nepieciešamos cilvēkresursus un budžeta resursus, kā arī administratīvo, izmeklēšanas un loģistikas atbalstu šāda tribunāla izveidei.

EP deputāti norādījuši, ka zvērības, par kurām tiek ziņots, tostarp pilsētu neselektīva apšaude, piespiedu deportācijas, aizliegtas munīcijas izmantošana, uzbrukumi civiliedzīvotājiem, kuri cenšas bēgt pa humānās palīdzības koridoriem, civiliedzīvotāju nogalināšana, seksuālā vardarbība, ir rupji starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi, kas var tikt kvalificēti kā kara noziegumi, par kuriem līdz šim neviens nav ticis ne vajāts tiesas ceļā, ne sodīts.

EP pieņemtajā rezolūcijā norādīts, ka ES iestādēm un dalībvalstīm ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi starptautiskajās tiesās un procesos, lai atbalstītu Krievijas un Baltkrievijas valdošo režīmu kriminālvajāšanu par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci, genocīdu un agresiju. Šīs izmeklēšanas un ar to saistītās kriminālvajāšanas jāattiecina uz visu Krievijas bruņoto spēku personālu un valdības amatpersonām, kas iesaistītas kara noziegumos.

Vienlaikus EP deputāti uzsvēruši, ka svarīgs ir ātrs darbs, jo joprojām notiekošās karadarbības dēļ pastāv risks, ka kara noziegumu pierādījumi tiks iznīcināti. Parlaments paudis atbalstu Starptautiskās krimināltiesas prokurora sāktajai izmeklēšanai un ANO Augstās cilvēktiesību komisāres biroja izmeklēšanas komisijas darbam, kā arī neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju centieniem vākt un saglabāt pierādījumus par kara noziegumiem.

Tāpat parlamenta deputāti atzinīgi vērtē Lietuvas, Polijas un Ukrainas izveidoto kopējo izmeklēšanas komandu, kuru koordinē ES krimināltiesiskās sadarbības aģentūra "Eurojust", un kurā piedalīsies Starptautiskās krimināltiesas Prokuratūra, un mudina arī citas dalībvalstis pievienoties kopējai izmeklēšanas komandai.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt