Krājumu medicīniskā aprīkojuma daļā ietilps:
- intensīvās aprūpes medicīniskais aprīkojums, piemēram, ventilatori,
- individuālie aizsardzības līdzekļi, piemēram, atkārtoti lietojamas maskas,
- vakcīnas un ārstniecības līdzekļi,
- laboratorijas inventārs.
“Ar pirmo kopējo Eiropas neatliekamās medicīniskās palīdzības aprīkojuma rezervi mēs īstenojam ES solidaritāti praksē. Tā sniegs labumu visām mūsu dalībvalstīm un visiem mūsu iedzīvotājiem. Savstarpēja palīdzība ir vienīgais veids, kā virzīties uz priekšu,” tā paziņojumā medijiem citēta EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Krājumus “rescEU” veido, lai ātri nodrošinātu vajadzīgo aprīkojumu cīņai pret koronavīrusu. Šos krājumus izmantos to dalībvalstu atbalstam, kurās trūkst aprīkojuma, kas nepieciešams inficēto pacientu ārstēšanai, veselības aprūpes darbinieku aizsardzībai un vīrusa izplatības palēnināšanai. “Mūsu plāns ir rīkoties nekavējoties,” paziņojumā medijiem norādīja komisārs Janezs Lenarčičs.
Kā funkcionēs krājumi
Krājumus izvietos vienā vai vairākās dalībvalstīs. Par aprīkojuma iegādi atbildīga būs uzņemošā valsts.
EK finansēs 90% no krājumiem. Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs pārvaldīs aprīkojuma sadali, lai nodrošinātu, ka tas nonāk tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs.
Sākotnējais krājumiem paredzētais ES budžets ir 50 miljoni eiro, no kuriem 40 miljoni eiro jāapstiprina budžeta lēmējinstitūcijām.
Turklāt saskaņā ar vienošanos par kopīgo iepirkumu dalībvalstis patlaban iegādājas individuālos aizsardzības līdzekļus, elpošanas ventilatorus un ierīces, kas vajadzīgas koronavīrusa noteikšanai. Šī koordinētā pieeja nodrošināšot dalībvalstīm spēcīgas pozīcijas, risinot sarunas ar rūpniecības nozari par medicīnisko preču pieejamību un cenu.
Turpmākie pasākumi
Tiklīdz šis pasākums piektdien, 20. martā, stāsies spēkā, jebkura dalībvalsts, kura vēlas izvietot “rescEU” krājumus, varēs pieteikties tiešai dotācijai no Eiropas Komisijas. Tiešā dotācija sedz 90 % no krājumu izmaksām, bet atlikušos 10 % sedz dalībvalsts.
KONTEKSTS:
“rescEU” ir daļa no ES civilās aizsardzības mehānisma, kas stiprina sadarbību starp iesaistītajām valstīm civilās aizsardzības jomā, lai uzlabotu katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un reaģēšanu uz tām. Ar priekšlikumu tiek uzlabotas ES civilās aizsardzības mehānisma rescEU resursu rezerves, kas jau ietver ugunsdzēšanas lidmašīnas un helikopterus. Minētā mehānisma izmantošana Eiropas Komisijai piešķir svarīgu lomu, koordinējot rīcību katastrofu gadījumos Eiropā un ārpus tās.
Ja ārkārtas situācijas mērogs pārsniedz kādas valsts reaģēšanas spējas, tā var pieprasīt palīdzību, izmantojot šo mehānismu.
Šobrīd mehānismā piedalās visas ES dalībvalstis, kā arī Islande, Norvēģija, Serbija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne un Turcija. Kopš ES civilās aizsardzības mehānisma izveides 2001. gadā tas ir reaģējis uz vairāk nekā 330 palīdzības pieprasījumiem Eiropas Savienībā un ārpus tās.
