Pašpasludinātās „Doņeckas Tautas republikas” pārstāvji apgalvoja, ka tika apšaudīta Doņeckas laku un krāsu rūpnīca, rezultātā tās teritorijā noticis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks. Doņeckas ziņu aģentūra apgalvo, ka nepastāv ķīmisko vielu noplūdes risks, ziņo raidsabiedrība BBC.
Tikmēr Ukrainas Nacionālās gvardes pulka „Azov” preses centrs informējis, ka sprāgusi munīcija separātistu noliktavās.
Savukārt portāls „LB.ua” vēsta, ka separātisti ierīkojuši savu noliktavu rūpnīcas teritorijā. Ukrainas „Labējā sektora” līderis Dmitrijs Jarošs savā profila „Facebook” paziņojis, ka Ukrainas artilērija apšaudījusi separātistu militārās tehnikas un kaujinieku koncentrēšanas vietu, rezultātā iznīcinot vairākus desmitus tehnikas vienību un 200 kaujinieku.
Sprādzienu varēja dzirdēt ne tikai Doņeckā, bet arī piepilsētās, sprādziena vilnis izsitis stiklus apkārtējās dzīvojamajās mājās.
„Manu deviņstāvu māju sakratīja kā karšu namiņu. Siena, durvis, trauki – viss trīcēja. Pat ūdens no krāna sāka pats no sevis tecēt. It kā būtu zemestrīce. Tā pēdējo reizi bija oktobrī, kad visā centrā izlidoja stikli,” aģentūrai „Unian” pastāstīja Doņeckas iedzīvotāja Anastasija.
Rūpnīcā, kas atrodas Doņeckas ziemeļu rajonā, jau 20.oktobrī noticis sprādziens. Rūpnīca ražo arī sprāgstvielas, artilērijas munīcijas un aviācijas bumbu sprāgstvielas, kā arī utilizē nederīgas sprāgstvielas.
Jau ziņots, ka par spīti mēģinājumiem panākt uguns pārtraukšanu un mierīgu Austrumukrainas konflikta risinājumu, ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu kaujas turpinās. ASV apsver ieroču piegādi Ukrainai. ASV prezidents pagaidām šādu lēmumu nav pieņēmis, taču pēc vairākām ukraiņu spēku neveiksmēm šis jautājums tiekot pētīts pastiprināti.
Arī Eiropā attieksme pret iespējamo Ukrainas bruņošanu nav viennozīmīga. Iepriekš ieroču piegādi apsvēra Polija, taču Vācijas kanclere iestājas pret to.
Pērn februāra nogalē pēc ilgstošiem protestiem Kijevā un daudzviet citur Ukrainā gāzts prezidents Viktors Janukovičs. Pēc atlaišanas no amata Janukovičs aizbēga uz Krieviju un paziņoja, ka neatzīst jauno varu un prezidenta vēlēšanas.
Tikmēr Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.
