ASV valdība izskata iespējas piegādāt Ukrainai prettanku raķetes „Javelin”, šaujamieročus un munīciju. Kā ziņo izdevums „The Wall Street Journal”, Pentagons jau ilgstoši apsver iespēju piegādāt Ukrainai ieročus, taču līdz šim Baltais nams par šādu iniciatīvu nav bijis īpaši ieinteresēts.
Taču pēc karadarbības aktivizēšanās Ukrainas austrumos diskusiju aktualizējusi ASV prezidenta padomniece nacionālās drošības jautājumos Sjūzena Raisa. Kā ziņo izdevums, atsaucoties uz amerikāņu ierēdņiem, pašlaik vislielākās diskusijas esot par to, vai militārās palīdzības piešķiršana Ukrainai liks Krievijas prezidentam samazināt atbalstu promaskaviskajiem kaujiniekiem vai arī tieši pretēji – vēl vairāk destabilizēs situāciju Ukrainas austrumos.
Vienlaicīgi raidsabiedrība CNN citē ASV prezidenta padomnieku Benu Rodsu, kurš uzskata, ka amerikāņu vai kādas citas valsts bruņojuma piegādes nekādā veidā neveicinās konflikta atrisināšanu Ukrainā. Pēc viņa vārdiem daudz efektīvāka ir ekonomisko sankciju izmantošana attiecībā pret Krieviju. Savukārt aģentūra „Associated Press” norāda, ka pašlaik faktiski vairs tikai pats ASV prezidents Baraks Obama esot palicis vienīgais īstais bruņojuma piegāžu pretinieks.
Arī Eiropā attieksme pret iespējamo Ukrainas bruņošanu nav viennozīmīga.
Iepriekš ieroču piegāde apsvēra tāda valsts kā Polija. Taču, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele iestājas pret ieroču piegādēm. Viesojoties Ungārijā, Merkele paudusi pārliecību, ka konfliktu Ukrainā nav iespējams atrisināt bruņotā ceļā, aicinot konfliktā iesaistītās puses ievērot Minskas tikšanās laikā panāktās vienošanās. Līdzīgu viedokli pauduši arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans un Čehijas ārlietu ministrs Ļubomirs Zaoraleks.
Kamēr diskusijas par bruņojuma piegādi vēl tikai turpina attīstīties, vairākas Eiropas valstis turpina stiprināt savas aizsardzības spējas. Tā, piemēram, Lietuva šogad ir par trešdaļu – līdz 425 miljoniem eiro - palielinājusi savu aizsardzības budžetu. Tagad Lietuvas aizsardzības budžets ir 1,1% no IKP.
Arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess ir paziņojis, ka Ukrainas notikumu dēļ Igaunija ir spiesta stiprināt savu aizsardzību un pavasarī gaidāmās militārās mācības būšot laba iespēja pārbaudīt aizsardzības modeļa efektivitāti.
Bet tikmēr ANO uzskata, ka karš Ukrainā ir sabojājis Krievijas attiecības ar pārējo pasauli līdz tādam līmenim, ka jau ir manāms Aukstā kara rēgs. Šādu viedokli, uzstājoties Eiropas Parlamenta ārlietu komitejā, paudis ANO ģenerālsekretāra vietnieks Jans Eliasons.
Viņš izteicis cerību, ka abpusējās uzticības mazināšanās pasaules lielvaru starpā nekaitēs Irānas kodolsarunām vai mēģinājumiem izbeigt karu Sīrijā. Eliasons arī uzsvēris, ka līdz šim ANO iesaistīšanās Ukrainas situācijas risināšanā nav bijusi pietiekami dziļa, jo Apvienotās Nācijas izjūt ierobežojošos faktorus, kas rodas nevienprātības un vienota virziena trūkuma dēļ ANO Drošības padomē.
Par spīti tam ANO būtu gatava kļūt par starpnieku Ukrainas konflikta risināšanā, ja vien iesaistītās puses tam piekristu. Līdz tam pastiprināta Apvienoto Nāciju uzmanība esot pievērsta vien cilvēktiesību ievērošanai un humānās palīdzības piegādēm karadarbības reģionā.
