ĪSUMĀ:
- Krievijas spēki cenšas ieņemt stratēģiski svarīgo Časivjaras pilsētu.
- Tās apkaimē jau vairākas dienas turpinās smagas cīņas.
- Ukrainas armijas komandieris Sirskis atzina smagu situāciju frontes austrumos.
- Sirskis noliedza Krievijas izplatītās ziņas, ka iebrucēji iegājuši Časivjaras austrumos.
- Militārais eksperts: Kaujas Časivjarā varētu līdzināties cīņām Bahmutā.
- Karš faktiski jau ir iznīcinājis Časivjaru, kur pirms tam dzīvoja 13 000 cilvēku.
Pēc Avdijivkas pilsētas ieņemšanas gada sākumā Krievijas karaspēks mēģina virzīties uz rietumiem, lai sasniegtu Doneckas apgabala pilsētas, kuras kontrolē Ukrainas valdība.
Iebrucējiem ir izdevies sagrābt dažus nelielus ciematus, taču lielākas apdzīvotās vietas Krievijas spēki nespēj ieņemt.
Tomēr šim mērķim tiek izmantoti lieli spēki, tāpēc ukraiņiem nav viegli aizstāvēties, jo trūkst bruņojuma.
Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Oleksandrs Sirskis sestdien, 6. aprīlī, sociālajos tīklos publicēja paziņojumu, kurā atzina, ka situācija frontes austrumos ir smaga. Viņš rakstīja, ka Krievijas spēki, izmantojot aviācijas, raķešu un artilērijas pārsvaru, cenšas sasniegt savu mērķi – Doneckas apgabala administratīvo robežu. Atsevišķos virzienos Krievijas armija izmantojot sauszemes vienības, kas bruņutehnikas aizsegā mēģina lauzties uz priekšu.
Sirskis norādīja, ka ļoti sarežģīta situācija ir pie Časivjaras pilsētas, bet noliedza Krievijas piektdien izplatīto informāciju, ka iebrucējiem ir izdevies ieiet Časivjaras austrumu daļā.
Komandieris uzsvēra, ka Ukrainas armija pilnībā kontrolē Časivjaru.
Arī Ukrainas Bruņoto spēku Sauszemes spēku Rezervistu padomes priekšsēdētājs Ivans Timočko sacīja, ka iebrucēji nav iegājuši Časivjarā.
"Pašreizējā kara posmā viņiem nav nekādu nopietnu panākumu vai labvēlīgu apstākļu sekmīgam izrāvienam šajā frontes sektorā. Mūsu spēki, par spīti ierobežotajiem resursiem, notur ienaidniekus. Varbūt viņiem kaut kur arī izdodas pavirzīties uz priekšu, taču ne visā frontē. Bet iebrucēju virzība Časivjaras apkaimē ir minimāla," Timočko sacīja intervijā telekanālam "Espreso".
Krievijas spēki koncentrējas Časivjaras ieņemšanai, jo pilsēta atrodas augstienē un no turienes varētu izvērst uzbrukumus Kostjantiņivkai, Kramatorskai un Slovjanskai.
Militārais eksperts Oleksijs Getmans sacīja, ka iespējamās kaujas Časivjarā varētu līdzināties pērn notikušajām cīņām Bahmutā.
"Karadarbība pilsētā notiek trīs līmeņos – ielās, māju otrajā un trešajā stāvā, kā arī pazemē, jo tur atrodas pazemes komunikācijas, piemēram, kanalizācija, kur var nepamanīti pārvietoties. Kaujas laukā ir vieglāk uzbrukt nekā pilsētā, bet aizsargāties pilsētā ir vieglāk. Domāju, ka krieviem būs diezgan sarežģīti pavirzīties uz priekšu Časivjarā. Bet daudz kas būs atkarīgs no tā, kādu kaujas tehniku un taktiku viņi izmantos un cik lielu dzīvā spēka daudzumu viņi izmantos," Getmans sacīja sarunā ar raidsabiedrību "Radio Donbas Reaļiji".
Karš faktiski jau ir iznīcinājis Časivjaru, kur pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā dzīvoja 13 000 cilvēku.
Aptuveni 70% dzīvojamo ēku pilsētā ir nopostītas, bet pašlaik Časivjarā vēl ir palikuši vien daži simti civiliedzīvotāju, kuri ik dienu piedzīvo intensīvas apšaudes.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
