Pēc tam, kad nedēļas nogalē bez rezultātiem ir beigušās ieplānotās trīspusējās kontaktgrupas sarunas par Ukrainas krīzes atrisināšanu, Ukrainas prezidents Petro Porošenko pieprasījis no Krievijas oficiālus paskaidrojumus par sarunu izgāšanos.
Pēc telefonsarunām ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu, Porošenko visu triju politiķu vārdā pieprasījis, lai nekavējoties un bez priekšnoteikumiem tiktu pārtraukta uguns Ukrainas austrumos, jo konflikta eskalācija turpinās un bojā gājušo civiliedzīvotāju skaits turpina pieaugt. Triju valstu līderi arī uzskata, ka ir nepieciešams atgriezties pie visiem bez izņēmuma Minskas vienošanās punktiem, jo tikai tie var kalpot par pamatu Donbasa situācijas mierīgam atrisinājumam.
Notiekošo Ukrainā un attiecības ar Krieviju intervijā televīzijas kanālam CNN paudis arī ASV prezidents Baraks Obama.
Pēc viņa vārdiem, Dmitrija Medvedeva prezidentūras laikā attiecības starp ASV un Krieviju tiešām bija uzlabojušās, taču tagad, pēc notikumiem Krimā un notikumiem Ukrainas austrumos, Krievija ir sākusi īstenot politiku, kura nekādi nevar būt izdevīga pašai Krievijai.
„Krievijas prezidents Putins savas darbības Krimā uzsāka ne jau kaut kādas lielās stratēģijas vadīts, bet gan tāpēc, ka viņu izsita no līdzsvara Maidana protesta akcijas un [bijušā Ukrainas prezidenta Viktora] Janukoviča bēgšana pēc mūsu atbalstītās vienošanās par varas nodošanu. Kopš tā brīža Putina īstenotā improvizācija tikai noved pie vēl lielākiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, Ukrainas teritoriālās vienotības un suverenitātes pārkāpumiem un dziļākas Krievijas diplomātiskās izolācijas. Tieši tāpēc arī Eiropa ir sākusi piesardzīgāk veidot attiecības ar Krieviju un tieši tāpēc ir ieviestas sankcijas, kas iespaido Krievijas ekonomiku. Nav tādas formulas, pēc kuras šajā situācijā Krievija varētu būt uzvarētāja. Tās dienas, kad teritoriju iekarošana liecināja par varas pieaugumu, ir pagājušas,” sacīja Obama.
Neilgi pirms tam Krievijas Valsts domes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Aleksejs Puškovs televīzijas kanāla „Rossija” ēterā izteicies, ka Obama jau sākot nervozēt, jo, „nedod Dievs, Putins gūs vēl kādu uzvaru pār viņu!”
Savukārt izdevums „New York Times” ziņo, ka ASV varētu sākt piegādāt Ukrainai bruņojumu. Letālās militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai vēloties atbalstīt ASV un NATO spēku komandieris Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs, kā arī vairāki ASV administrācijas un Pentagona pārstāvji.
Laikraksts gan norāda, ka ASV prezidents pagaidām šādu lēmumu nav pieņēmis, taču pēc vairākām ukraiņu spēku neveiksmēm šis jautājums tiekot pētīts pastiprināti.
Tikmēr ASV Makeina institūta cilvēktiesību jautājumu un demokrātijas vecākais direktors Deivids Krāmers piedāvājis Vašingtonai un tās sabiedrotajiem sešus veidus, kā palīdzēt Ukrainai, pretojoties Krievijai.
Intervijā „The Wall Street Journal” Krāmers aicinājis sniegt Kijevai militāro palīdzību un sniegt tai lielāku izlūkošanas informācijas atbalstu. Eksperts arī uzskata, ka NATO un ASV ir aktīvāk jāpublisko pierādījumi par Krievijas karaspēka klātbūtni Ukrainā. Savukārt sankciju sarakstā Krāmers piedāvā iekļaut arī kompānijas „Gazprom” vadītāju Alekseju Milleru, kā arī attiecināt sankcijas pret visaugstāk stāvošajām Krievijas amatpersonām, tostarp pašu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un aizsardzības ministru Sergeju Šoigu. Kā vēl vienu iespēju pretoties Maskavai raksta autors min Krievijas izslēgšanu no starptautiskās norēķinu sistēmas SWIFT. Un visbeidzot, Krāmers uzskata, ka jebkādas diskusijas par sankciju mīkstināšanu būtu vienreiz jāizbeidz.
Savukārt pirmdien šeit pat Latvijā, Saeimā uz tikšanos ir pulcējušies Eiropās Savienības (ES) dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāji, kuri kopīgā paziņojumā pauduši satraukumu par militārā konflikta eskalāciju Ukrainā, pieprasot Maskavai ievērot Minskas vienošanās un veicināt krīzes atrisināšanu.
Tāpat parlamentu pārstāvji aicinājuši ES un dalībvalstis sniegt visaptverošu politisku un finansiālu atbalstu Ukrainai, tās centienos reformēt savu ekonomiku un politisko vidi.
