Panorāma

Anulē deputāta mandātu par sēžu neapmeklēšanu

Panorāma

SpaceX vēlreiz mēģinās nogādāt astronautus SKS

ES dalībvalstu vēstnieki turpina klātienes darbu

Covid-19 laikā ES dalībvalstu vēstnieki turpina klātienes darbu

Vienīgā institūcija Eiropā, kas visu Covid-19 krīzes stingro ierobežojumu laiku turpināja rīkot sanāksmes klātienē ir COREPER. Tā ir visu dalībvalstu vēstnieku sanāksme Briselē. Kāpēc tieši dalībvalstu vēstnieki turpināja klātienes sanāksmes laikā, kad parlamenti un pat daļa Eiropas Komisijas (EK) komisāru strādāja attālināti?

COREPER ir svarīga lēmumu pieņemšanas sastāvdaļa Eiropas Savienībā (ES). Šī abreviatūra nozīmē – pastāvīgo pārstāvju komiteja. To veido visu 27 dalībvalstu vēstnieki Briselē.

COREPER veic sagatavošanas darbu, lai pēc tam dalībvalstu ministri un premjeri varētu pieņemt svarīgus politiskus lēmumus – no zivjsaimniecības līdz drošībai un tirdzniecībai. Tas prasa nedēļas un pat mēnešus. Sarunas balstās uz vairāk nekā 150 darba grupu un komiteju darbu – un šī darba laikā vēstnieki ir nepārtrauktā saziņā ar savu valstu valdībām.

Covid-19 ienesa straujas pārmaiņas visu ES institūciju darbā – parlamenta sēdes notika daļēji attālināti, agrāk tik rosīgās EK gaiteņi bija teju tukši. Bet Padomes telpās turpināja sanākt COREPER vēstnieki – it kā nekas nebūtu noticis.

“ES lēmumi ir likumīgi tikai tad, ja tos ir pieņēmušas visas dalībvalstis kopā. Līdz ar to, visu dalībvalstu klātbūtnei ir ļoti liela nozīme. Un brīdi, kad ministri nevar ceļot, kad eksperti nevar sanākt klātienē, COREPER bija tā vieta, kas turpināja sanākt, lai šo lēmumu pieņemšanu nodrošinātu un lai to varētu izpildīt likumīgi. Jo visiem ES lēmumiem ir jābūt, pirmkārt, juridiski precīziem, un otrkārt arī juridiski neapstrīdamiem,” stāstīja vēstniece, Latvijas pastāvīgā pārstāve ES Sanita Pavļuta-Deslandes.

Arī COREPER piedzīvoja pielāgošanos. Ja parasti katram vēstniekam ir līdzi divi trīs eksperti, jo jautājumi mēdz būt arī ļoti tehniski, tad tagad – tikai divi cilvēki no katras dalībvalsts, lai varētu ievērot 2 m distanci un nodrošināt veselības aizsardzību.

“Maskās mēs nesēdējām, bet mums ir ļoti liels atstatums starp cilvēkiem, ko ievēro gan sēžot pie galda, gan arī savā starpā sarunājoties,” norādīja Pavļuta-Deslandes.

Par te Briselē ierasto sasveicināšanos sabučojoties uz abiem vaigiem, protams, bija jāaizmirst. Lielākā darba daļa sākotnēji bija saistīta ar krīzes risināšanu – kā turpināt pārvadāt preces pāri robežām, kuras ir slēgtas, kā koordinēt veselības aprūpi, kā atbalstīt dalībvalstis.

“Kad COREPER faktiski bija vienīgais, kas turpināja sanākt, bija tā, ka uz vēstniekiem bija daudz lielāka atbildība, bet vienlaikus arī spiediens jautājumus atrisināt. Proti, ja normālos apstākļos darba grupas sanāktu vairākas reizes, un tikai tad neatrisinātos jautājumus nestu vēstniekiem, tad šobrīd bija tā, ka jautājumi uzreiz nonākot pie vēstniekiem, zināmā mērā veicināja to, ka lēmumi tika pieņemti ātrāk,”” stāstīja vēstniece.

Šāda krīzes laika efektivitāte, ļāva arī beidzot pieņemt ilgi vilkto lēmumu par iestāšanās sarunu sākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju.

Lai gan Briselē palēnām atsākas sanāksmes un tikšanās klātienē, COREPER vēstniekiem nav pamata atslābt. Pie viņiem tagad nonācis Eiropas Komisijas priekšlikums par 1,1 triljonu eiro lielo daudzgadu budžetu un 750 miljardu eiro lielo ekonomikas atjaunošanas fondu.

“Strīdi būs par nosacījumiem kā – gan mēs, gan citas dalībvalstis šo naudu varēs izmantot. Strīdi būs arī par to, pēc kādiem kritērijiem šī nauda tiks sadalīta. Jo jāatveras, ka tos, ko mēs šobrīd apspriežam, ir tikai Komisijas priekšlikums. Galarezultāts būs visu dalībvalstu diskusiju rezultātā rasts kompromiss,” stāstīja vēstniece.

Kad vēstnieki būs izstrīdējušies, tad būs kārta dalībvalstu vadītājiem: “Attālināti budžetu nevarēs pieņemt, jo tam ir nepieciešama Eiropadomes klātienes sanāksme. Tas ir nepieciešams gan tāpēc, ka ir nepieciešamas diskusijas aci pret aci klātienē, tai skaitā arī savstarpējas sarunas kuluāros”.

Vēstniece prognozē, kas tas var prasīt vēl divas trīs Eiropadomes – valstu līderu tikšanās reizes: “Septembris varbūt ir diezgan reālistiski vērtējums, saprotot, ka dalībvalstīm ir jāizdiskutē, jāizstrīdas, un jāvienojas gala beigās. Vienoties var tad, kad visi ir līdzīgi nelaimīgi. Principā šo sarunu rezultātā apmierināts nekad nav neviens”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti