Covid-19 ietekmē ieslodzītos daudzviet pasaulē

Jaunā koronavīrusa uzliesmojums daudzviet pasaulē ietekmējis arī cietumos ieslodzītos cilvēkus. Vairāku valstu ieslodzījuma vietās konstatēti gan saslimšanas, gan nāves gadījumi. Tāpat cietumos izcēlušies nemieri, un daudzas valstis pirms termiņa Covid-19 pandēmijas dēļ atbrīvojušas tūkstošiem ieslodzīto. Ieslodzījuma apstākļi, it īpaši mazāk attīstītajās valstīs, var radīt milzīgus vīrusa uzliesmojumus ieslodzīto vidū.

ĪSUMĀ:

  • Daudzviet pasaulē cietumos nav iespējams ieturēt distanci, kā arī higiēnas apstākļi ir slikti.
  • ASV cietumā kāds ieslodzītais norādīja, ka satraucas par vīrusa ienešanu no ārpuses.
  • Libānā cietumnieki protestē pret apstākļiem.
  • Epidemioloģijas profesors norāda, ka ieslodzīto saslimšana var kaitēt arī pārējai sabiedrībai.
  • Daudzas pasaules valstis no cietumiem pirms termiņa atbrīvojušas vairākus tūkstošus ieslodzīto.
  • ASV uzņēmējs norāda, ka valstī cietumos iesloga pārāk daudz cilvēku.

Covid-19 ietekmē ieslodzītos daudzviet pasaulēRihards Plūme

    “Bumba ar laika degli” – tā saistībā ar Covid-19 riskiem varētu dēvēt situāciju ne tikai daudzās bēgļu nometnēs visā pasaulē, bet arī situāciju ieslodzījuma vietās. Daudzviet pasaulē gan cietumnieku, gan cietuma darbinieku vidū jau konstatēti saslimšanas gadījumi, un daudzi arī miruši. Apstākļi cietumos daudzviet krasi atšķiras. Tas attiecas gan uz higiēnu, gan to, cik cietums ir piepildīts. Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja skaidro, ka ieslodzītajiem nereti ir mazāka pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem. Tāpat daudzi cietumi visā pasaulē ir pārpildīti, tajos nevar būt ne runas par viena metra distances ievērošanu. Ir arī ne mazums cietumu, kuros ir slikti ventilācijas un higiēnas apstākļi, piemēram, nav iespējams pat nomazgāt rokas. Kāds ieslodzītais Amerikas Savienotajās Valstīs izmantojis nelegāli ienestu viedtālruni, lai internetā izplatītu video, kurā viņš nofilmējis apstākļus kādā Ohaio štata cietumā. Tas ir viens no cietumiem ASV, kur jau konstatēta saslimšana ar Covid-19.

    “Viņi burtiski atstāj mūs te nomirt. Viņi runā par sociālo distancēšanos… bet visi mirst, saslimst, un šis viss ir ļoti nopietni.”

    Vairākās ieslodzījuma vietās izcēlušies nemieri. Pirms nedēļas tie izcēlās Libānas ziemeļos esošajā Tripoles cietumā. Tos izraisīja kāda ieslodzītā mēģinājums izbēgt no cietuma, jo viņš bijis nobijies par Covid-19 izplatību.

    Dučiem ieslodzīto pauda neapmierinātību arī ASV Kanzasas štata korekcijas iestādē. Ieslodzītie visā ASV jau daudzas dienas protestē pret reakciju uz Covid-19 uzliesmojumiem vairākos cietumos. Intervijā ziņu portālam “Vice news” viens no ieslodzītajiem kādā Kalifornijas štata cietumā, kurā arī konstatēta saslimšana, skaidroja, ka ir nobažījies par savu drošību.

    “Krīzes situācijai pietiktu tikai ar to, lai te ierastos viens inficēts cilvēks. Es vairāk uztraucos nevis par to, ka mani varētu aplipināt kāds ieslodzītais, bet tieši kāds no darbiniekiem. Katru dienu mūs apmeklē māsiņa, taču es nedomāju, ka kāds, kurš justos slims, atzītos, jo tas nozīmētu pilnīgu viņa izolāciju. Uz papīra viss izskatās skaisti – it kā notiek papildu dezinfekcija, tiek izdalītas papildu ziepes, bet tā nav realitāte,” stāstīja ieslodzītais.

    Epidemioloģijas profesors Baruns Matema, kurš pētījis tuberkulozes izplatību Brazīlijas cietumos, norādīja uz draudiem, ar kuriem saskaras ieslodzītie Savienoto Valstu cietumos.

    “Es domāju, ka galvenā lieta, ko mēs mācījāmies no pieredzes gan Brazīlijā, gan arī citviet, ir tas, ka cietumi ir lieliskas vietas, kur iegūt infekciju. Paši cietumi var inkubēt infekcijas, un saslimst liels daudzums ieslodzīto. Jāņem arī vērā, ka cietumos esošās personas nav pilnībā izolētas no pārējiem.

    Dažviet ieslodzītie var doties strādāt, tāpat tos apciemo apmeklētāji, un tur strādā arī cietuma darbinieki. Tāpēc risku pārējai sabiedrībai var nest arī paši ieslodzītie,” norādīja Matema.

    Covid-19 pandēmijas dēļ daudzas pasaules valstis no cietumiem pirms termiņa atbrīvojušas vairākus tūkstošus ieslodzīto. Piemēram pirms termiņa atbrīvotie Indonēzijā pamet cietumu, dejojot un priecājoties. Eiropā ieslodzītos atbrīvojusi, piemēram, Polija un arī Francija. No marta vidus līdz 1. aprīlim Rietumeiropas valsts no cietumiem izlaida vairāk nekā 6000 ieslodzīto, kuru soda termiņam bija jābeidzas pēc diviem mēnešiem vai ātrāk. Francijā ar vīrusu inficējušies vairāki desmiti cietumnieku un vairāk nekā 100 cietumu darbinieki. Arī Savienotajās Valstīs vairāki štati atbrīvojuši ieslodzītos.

    “Forda fonda” prezidents, uzņēmējs Darens Volkers skaidro, ka ieslodzīto atbrīvošana ir nepieciešama, lai novērstu humāno krīzi. Viņš arī uzsver, ka ASV cietumos ir daudz cilvēku, kuriem tur nemaz nevajadzētu atrasties, kā arī noraida bažas par to, ka cietumnieku atbrīvošana pakļautu briesmām pārējo sabiedrību.

    “ASV iesloga vairāk cilvēku kā jebkura cita valsts pasaulē. Aiz restēm ir vairāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju. Savā ziņā šie cilvēki dzīvo kruīza kuģī, kas tiem kļūst par sava veida nāves sodu. Ir daudz tādu ieslodzīto, kas atrodas cietumā tikai tehniska pārkāpuma dēļ, piemēram, cilvēks ir nokavējis tikšanos ar sev nozīmēto uzraugu. Tas nav iemesls, lai cilvēks tiktu pakļauts nāvei.

    Par ieslodzīto atbrīvošanu ir daudz pētījumu, un tā nav runa par sabiedrības drošību, jo ir tūkstošiem cilvēku, kas ir ieslodzīti par maznozīmīgiem noziegumiem.”

    Tikmēr dažādi aktīvisti pievērš pastiprinātu uzmanību tām valstīm, kuras nevēlas izlaist politieslodzītos. Šo valstu vidū ir, piemēram, Nikaragva un arī Turcija. Šī valsts likumā par 90 000 ieslodzīto īslaicīgu atbrīvošanu, par kuru vēl notiek debates, nav iekļāvusi politieslodzītos, piemēram, tos, kas nonākuši cietumā saistībā ar pirms četriem gadiem notikušo apvērsumu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti