„Grieķija ir patstāvīga valsts ar neapšaubāmām tiesībām uz savu ārpolitiku. Lai izkļūtu no krīzes, mums ir jāizkļūst no sankciju apburtā loka,” sacīja Ciprs. Grieķijas premjers akcentēja, ka tikai tādā veidā ir iespējams pārvarēt savstarpējo attiecību krīzi, kas izveidojusies starp ES un Krieviju.
„Grieķija ir suverēna valsts, kura pēdējos gados pieredzējusi sarežģītu ekonomisko situāciju un līdzšinējo programmu dēļ pēdējo piecu gadu laikā zaudējusi lielu daļu sava ekonomiskā spēka. Taču tā nav zaudējusi savu ģeopolitisko dinamismu. Es atkārtošu, ka Grieķija ir suverēna valsts, kura ir tiesīga izmantot šo dinamismu, lai virzītos uz priekšu, parakstītu dažādas vienošanās, kas būtu izdevīgas visām iesaistītajām pusēm un palīdzētu grieķiem pārvarēt krīzi,” piebilda Ciprs.
Savukārt Putins noliedza, ka izmanto Grieķiju, lai šķeltu Eiropas Savienību (ES).
Putins un Ciprs pēc tikšanās Kremlī, kas notika Grieķijas premjera vizītes pirmajā dienā, augstu novērtēja abu valstu attiecības.
"Lai izkļūtu no šīs krīzes, mums jāatsakās no šī sankciju apburtā loka," pēc sarunām ar Putinu sacīja Ciprs.
Vairāki Rietumu eksperti pārmetuši Putinam, ka tas izmanto finansiālās grūtībās esošo Grieķiju kā "Trojas zirgu" Eiropas Savienībā (ES), lai Grieķija potenciāli bloķētu turpmāku sankciju ieviešanu pret Krieviju saistībā ar tās armijas un ieroču atrašanos Austrumukrainā.
"Par mitoloģiju un Trojas zirgiem un tā tālāk: jautājums būtu vietā, ja es būtu kāds, kas dotos uz Atēnām," Putins atbildēja žurnālistam, kurš jautāja par ES bažām. "Mēs nevienu nespiežam neko darīt," viņš piebilda. "Mēs neizmantosim nevienu Eiropas Savienībā, lai fragmentēti risinātu attiecību uzlabošanos ar Eiropas bloku kopumā," sacīja Putins.
Viņš arī noraidīja aizdomas, ka Ciprs tuvinās Kremlim cerībā iegūt finansiālu atbalstu Grieķijas iztukšotajai kasei. "Grieķijas puse nav pie mums vērsusies ar lūgumiem palīdzēt," sacīja Putins.
Krievija pagājušajā gadā izsludināja aizliegumu importēt lielāko daļu lauksaimniecības produktu no ES, atbildot pret Maskavu noteiktajām sankcijām saistībā ar agresiju pret Ukrainu.
Grieķiju tas skāra īpaši smagi, jo 40% tās eksporta uz Krieviju bija lauksaimniecības produkti.
"Mēs saprotam, ka Grieķijai bija pienākums balsot par sankcijām pret Krieviju," teica Putins. Tomēr komentējot izskanējušās ziņas, ka Krievija varētu atvieglot embargo attiecībā pret Grieķiju, Putins atzina, ka Maskava "nevar noteikt izņēmumu vienai Eiropas Savienības valstij".
Putins vienlaikus gan norādīja, ka ir iespējams veidot Grieķijas un Krievijas partnerību, tostarp lauksaimniecības jomā.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
Jau vēstīts, ka februāra beigās stājās spēkā jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret personām un organizācijām, kuras saistītas ar konflikta eskalāciju Ukrainas austrumos. Eiropas Komisija jau sākusi izstrādāt jaunus ierobežojošos pasākumus gadījumam, ja miera centieni Ukrainā cietīs neveiksmi. Savukārt Krievija Eiropas rīcību uzskata par neloģisku, īpaši laikā, kad ir radusies cerība panākt diplomātisku progresu ieilgušā konflikta risināšanā.
12.februārī Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu, tomēr no Ukrainas turpināja pienākt ziņas pat apšaudēm un bojāgājušajiem. Marta sākumā ukraiņu un separātistu spēki gan uzsāka smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā.
