Eiropas Savienības ārlietu ministri par sankcijām pret gandrīz 20 personām un vairākām organizācijām, kas pārstāv gan Krieviju, gan kaujinieku grupējumus Ukrainas austrumos, vienojās jau neilgi pēc tam, kad 24.janvārī tika apšaudīta Ukrainas pilsēta Mariupole. Šajos uzbrukumos dzīvību zaudēja vismaz 30 un ievainoti tika aptuveni 100 cilvēki. Toreiz Eiropas Savienības vadība un dalībvalstu līderi gandrīz vienbalsīgi atzina, ka agresors ir jāsoda un visiespaidīgākais līdzeklis ir tieši sankciju saraksta paplašināšana.
Sagaidot Minskā plānotās miera sarunas par situācijas stabilizēšanu Ukrainas austrumos, lēmums par sankciju stāšanos spēkā tika atlikts līdz 16.februārim, lai netraucētu sarunu norisei. Eiropas līderi bija paziņojuši, ka sankcijas stāsies spēkā neatkarīgi no tā, kāds būs Minskas vienošanās iznākums.
Un pirmdien ieceļošanas aizliegums un finanšu līdzekļu iesaldēšana tika piemēroti 19 personām, tostarp Krievijas aizsardzības ministra vietniekam, vairākiem separātisko kaujinieku komandieriem un vadošajām amatpersonām, arī pazīstamajam dziedātājam Josifam Kobzonam. Eiropas Komisijas preses pārstāve Maja Kocijančiča norādījusi, ka jau janvārī notikušajā ārlietu padomes sēdē tika uzdots izstrādāt arī vēl jaunus papildus ierobežojošus pasākumus, ja situācija pasliktinās. No situācijas Ukrainas austrumos būs atkarīgs tas, vai sankcijas tiks pastiprinātas vai arī atvieglotas.
„Mēs pašlaik ļoti rūpīgi sekojam tam, kā dzīvē tiek ieviestas Minskas vienošanās. Dažādi avoti ziņo, ka pamiers kopumā tiek ievērots, par spīti dažādiem incidentiem. Mēs uzstājam uz to, ka uguns pārtraukšanai ir jābūt pilnīgai un pamieram ir jābūt īstam pamieram. Tas nozīmē, ka apšaudes ir jāizbeidz,” sacīja Maja Kocijančiča.
Krievijas atbilde ilgi nebija jāgaida. Krievijas ārlietu ministrija jau paziņojusi, ka Eiropas Savienības solis, protams, nepaliks bez adekvātas atbildes reakcijas.
Ministrijas paziņojumā teikts, ka īpaši muļķīgas jaunās sankcijas liekoties laikā, kad pēc pagājušās nedēļas Minskas sarunām ir radusies iespēja panākt progresu konflikta risināšanā Ukrainas austrumos. Taču tagad tiek ieviestas jaunas sankcijas par gandrīz mēnesi senu notikumu, kurš nav ne pienācīgi izmeklēts, ne arī noskaidroti patiesie vainīgie.
Krievijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā Vladimirs Čižovs paziņojis, ka Krievija nekad nav iesaistījusies un neiesaistīsies sarunās ar Eiropas Savienību par sankciju atcelšanu.
Pēc viņa vārdiem, šī esot Eiropas Savienības radīta problēma un tai arī tā ir jārisina. Čižovs atzīst, ka dažādu Eiropas institūciju pārstāvji esot piedāvājuši apspriest sankciju atcelšanas kritērijus un to, kas Krievijai būtu jādara, lai panāktu ierobežojumu likvidēšanu, taču Krievija šādu tirgošanos neatbalstot.
Pēc sūtņa vārdiem, pašlaik ne lielas, ne mazas valstis, pat tās, kuras visskaļāk kliedzot par sankciju nepieciešamību, neesot ieinteresētas ekonomisko sankciju turpināšanā. Vladimirs Čižovs arī paudis pārliecību, ka no Eiropas Savienības un Krievijas sankciju kara vislielākās ieguvējas ir Amerikas Savienotās Valstis, kuras cenšas palielināt savu ekonomisko pārākumu un aizpildīt gan Krievijas, gan citu valstu tirgos radušās brīvās nišas.
Savukārt partijas „Taisnīgā Krievija” līderis Sergejs Mironovs norādījis, ka Eiropas Savienības ieviestās sankcijas ir īsts bērnudārzs no Briseles puses. Pēc viņa domām, nav pat vērts domāt, ka sankcijas varētu mīkstināt, jo tās tāpat tiks saglabātas, sodot Krieviju „sazin’ par ko”. Tieši tāpēc Krievijai esot nepieciešams arī turpmāk darīt to, ko tā visu laiku ir darījusi – palīdzēt Novorosijai un tās kaujiniekiem.
Jau vēstīts, ka Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu. Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā notiekošajās sarunās par miera panākšanu Ukrainā piedalījās Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.
