Krievija uzbrukumā apsūdzētos vīriešus identificējusi kā Tadžikistānas pilsoņus. Ekspertu ieskatā, par uzbrukumu varētu būt atbildīgs teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" Afganistānā bāzētais atzars, taču tas neatturēs Krieviju izmantot šo uzbrukumu pret Ukrainu.
Kremļa atbildība
Par uzbrukumu Krievija tika brīdināta jau pirms divām nedēļām, bet, tā kā ziņotājs bija ASV un tieši pirms vēlēšanām – Krievijas diktators Vladimirs Putins tos uzskatīja par centieniem iejaukties vēlēšanās un brīdinājumus neuztvēra nopietni.
Tas vēl jo vairāk pastiprina Kremļa atbildību traģiskajā notikumā, kuru varēja novērst. Taču Putins ne tikai neuzņemsies atbildību, bet izmantos to politiskiem mērķiem, pārliecināti ir eksperti, kas sagaida jaunas propagandas kampaņas.
"Krievijas drošības dienesti atkal cietuši neveiksmi. Bet patiesībā tas nepārsteidz. Šo dienestu resursi tiek izsmelti, karojot pret Ukrainu, un, iespējams, tieši tas pamudināja iepriekš apspiestos grupējumus atsākt uzbrukumus.
Tagad no Kremļa var sagaidīt informācijas kampaņas pret iekšējiem ienaidniekiem un dažādas spēka demonstrācijas," norāda Igaunijas drošības eksperts Rainers Sakss.
Mēģina novelt atbildību uz Ukrainu
Tā kā, visticamāk, sabiedrības kritika valsts drošības neveiksmēm nav gaidāma, valdība varētu uzbrukumu izmantot vēl lielākai tautas atbalsta konsolidācijai.
Toskait – pret Ukrainu izvērstā kara atbalstam. Maskava nekavējās uzbrukumu novelt uz Kijivu, norādot, ka uzbrucējiem kaimiņvalstī bijuši kontakti. Tieši tāpēc Krievija konkrēti nenorāda uz vainīgajiem, kaut atbildību par notikušo uzņēmies teroristiskais grupējums "Islāma valsts".
Vairums drošības ekspertu uzskata, ka tie patiešām varētu būt īstie vaininieki, konkrēti Afganistānā bāzētais grupējuma atzars "Horasāna", kurš pēdējos gadus asi kritizējis Putinu un viņa propagandu.
Krievija par mērķi varētu būt izraudzīta arī par tās iesaisti Sīrijas karā, kā arī vēl divos senākos karos musulmaņu vairākuma valstīs – Čečenijā un Afganistānā.
Bažas par uzbrukumiem arī citviet Eiropā
""Islāma valsts" atbildība uzbrukumā šķiet ticama. Neparasti ir tas, ka viņiem bija bēgšanas plāns, kas liecina, ka uzbrukums bijis labi plānots un koordinēts. Bet ir daudzas norādes uz to, ka tie bija viņi.
Tas gan neapturēs Krieviju no šī uzbrukuma izmantošanas savā ārpolitikā attiecībā pret Ukrainu," spriež drošības eksperts Ādams Doļņiks.
Par šī grupējuma iesaisti liecina arī uzbrukumā izmantotās metodes un ASV izlūkinformācija par tā plānotajām darbībām. Grupējums pēdējoreiz uzbrukumu Krievijā sarīkoja 2017. gadā, bet pirms diviem gadiem uzbruka Krievijas vēstniecībai Kabulā.
Trauksme par iespējamiem teroristu uzbrukumiem tagad ir arī Eiropā. Bažās par islāmistu draudiem Francijā stājies spēkā augstākais terorisma draudu līmenis.
KONTEKSTS:
Bruņoti uzbrucēji piektdien, 22. martā, atklāja uguni Piemaskavas koncertzālē "Crocus City Hall". Apšaude sākās neilgi pirms rokgrupas "Piknik" koncerta. Uzbrucēji arīdzan ēkā izraisīja ugunsgrēku.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir apstiprinājusi gandrīz 140 cilvēku bojāeju.
Atbildību par uzbrukumu uzņēmās teroristu grupējums "Islāma valsts".
Saistībā ar uzbrukumu aizturēti 11 cilvēki, tostarp četri, kuri tiek turēti aizdomās par tiešu terorakta veikšanu.
