ĪSUMĀ:
- Beļģijas pilsētā Zedelgemā pieprasa novākt pieminekli latviešu leģionāriem, kas uzstādīts 2018. gadā.
- Šajā apkaimē pēc Otrā pasaules kara bija karagūstekņu nometne, kurā bija izvietoti arī ap 12 000 latviešu leģionāru.
- Pieminekļa pretinieki apgalvo, ka tas godina "nacistu kolaborantus" un sāpina nacisma upuru tuviniekus.
- Latvijas Okupācijas muzejs norāda, ka iebildumi pret pieminekli balstīti uz tendenciozu vēstures interpretāciju.
- Piemineklis savulaik kritizēts arī Krievijas TV propagandas kanālos, kas brīdina par "fašisma atdzimšanu Eiropā".
- Eiropas Parlamenta deputātu grupa ar Inesi Vaideri priekšgalā aicina pašvaldību saglabāt pieminekli latviešu karavīriem.
Beļģijas pilsētas Zedelgemas apkaimē pēc Otrā pasaules kara bija izveidota karagūstekņu nometne, kurā bija izvietoti arī ap 12 000 latviešu leģionāru. Lai godinātu viņu piemiņu, 2018. gadā pēc Latvijas Okupācijas muzeja iniciatīvas Zedelgemā tika uzstādīts tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais piemineklis, kas veidots bišu stropa formā.
“Zedelgemas nometnē bija gandrīz 12 000 latviešu karavīru. To skaits ir līdzvērtīgs bišu skaitam stropā. Mana ideja ir piemineklī apvienot kopīgās eiropeiskās vispārcilvēciskās vērtības un visiem eiropiešiem saprotamu simbolu valodu ar tikai Latvijai īpašo un vizuāli raksturīgo.
Latvijas bišu saime Flandrijas zemē. Bišu saime ir tauta. Strops ir viņu valsts. Ar savu armiju, ar likumiem un kārtību. Bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neuzbrūk. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, brīvību,” toreiz stāstīja tēlnieks Gulbis.
Laukums ap pieminekli tika nosaukts par Brīvības laukumu (Brivibaplein).
Leģionāriem veltītā pieminekļa atklāšana tolaik neizraisīja īpašu rezonansi Beļģijā, lai gan šo ziņu paķēra Krievijas TV propagandas kanāli, kas regulāri biedē skatītājus ar “fašisma atdzimšanu Eiropā”.
Tendencioza vēstures interpretācija
Plašāka uzmanība Zedelgemas piemineklim atkal pievērsta šovasar pēc tam, kad maijā žurnāls “Paris Match Belgique” sagatavoja materiālu par šo pieminekli.
Rakstā bija citēts arī Simona Vīzentāla centra pārstāvis Efraims Zurofs, kurš pauda viedokli, ka leģionāriem veltītais piemineklis zaimo nacisma upuru piemiņu.
Latvijas Okupācijas muzejs pēc raksta parādīšanās izplatīja komentāru, kurā norādīja, ka “Paris Match Belgique” publicētais raksts “Zedelgemas “strops”: latviešu esesieši tiek pieminēti Flandrijā” sniedz tendenciozu vēstures interpretāciju.
“Lasītājiem tiek radīts priekšstats, ka visi Otrā pasaules kara laikā Vācijas bruņotajos spēkos karojušie latviešu leģionāri bija “SS” organizācijas locekļi, kas atbildīgi par kara noziegumiem. Viņu likteņa pieminēšana tiek pielīdzināta “SS” glorifikācijai,” norāda Okupācijas muzejs.
“Piemineklis “Latvijas stāvstrops brīvībai” neglorificē nedz “SS” kopumā, nedz “Waffen SS”. Tajā nav lietoti politiski simboli. Piemineklis veltīts vienīgi latviešu karagūstekņiem, kuri atradās Zedelgemas nometnē ļoti grūtos apstākļos. Diezgan liels skaits ieslodzīto slimoja un mira. Nav pamata apgalvojumiem, ka Zedelgemas gūstekņi kā kopums būtu saistīti ar kara vai genocīda noziegumiem,” uzsver Okupācijas muzejs.
Politiķi izdara spiedienu uz pašvaldību
Tomēr pēc “Paris Match Belgique” publikācijas šo tēmu centušies attīstīt vēl vairāki Beļģijas plašsaziņas līdzekļi. Piemēram, Beļģijas laikrakstā “De Standaard” publicēts Ukrainā dzimušā amerikāņu rakstnieka Ļeva Golinkina komentārs: esot ārkārtīgi nekaunīgi uzcelt pieminekli Trešā reiha karavīriem un pasludināt, ka tas ir piemineklis brīvībai.
Konfliktā iesaistījušies arī Beļģijas politiķi, kuri pieprasa, lai Zedelgemas pašvaldība novāc leģionāriem veltīto pieminekli un maina Brīvības laukuma nosaukumu.
Vandaag in de Standaard: lezenswaardig stuk over het monument 'de Bijenkorf' in Zedelgem.
— Vicky Reynaert (@VickyReynaert) July 5, 2021
'Een kind van acht begrijpt dat een gedenkteken dat letterlijk leden van een letterlijke eenheid van de Waffen-SS eert, een verheerlijking van de Waffen-SS is'.https://t.co/40vTASvMVM
“Mūsu valstī nav vietas naidu kurinošam piemineklim, kas maskējies kā mākslas darbs brīvībai,” izteikusies Beļģijas parlamenta deputāte Vikija Reinerte no flāmu sociāldemokrātu partijas “Vooruit”.
Brīvības laukumu nāksies pārdēvēt
Zedelgemas pašvaldība gan centusies iebilst, ka piemineklis nav veltīts “nacistu kolaborantiem”.
“Piemineklis tika uzcelts, lai parādītu, ka šeit bija karagūstekņu nometne 150 000 cilvēku. Tas ir milzīgs skaitlis pašvaldībai, kur tolaik bija tikai ap 2000 līdz 3000 iedzīvotāju. Tas nav veltījums latviešiem vai karagūstekņiem, bet gan piemiņai par nometni,” izteicies pašvaldības deputāts Jirgens Dehemerss.
Zedelgemas pašvaldības vadītāja Annika Vermelena paziņojusi, ka pašvaldība nolēmusi pārdēvēt Brīvības laukumu, bet piemineklim plānots pievienot paskaidrojošu plāksni ar plašāku informāciju.
Parlamenta deputāte Reinerte gan uzskata, ka piemineklis ir jānovāc, jo tas aizskar nacisma upuru tuvinieku un ebreju kopienas jūtas. “Paskaidrojošs teksts un papildus plāksne blakus piemineklim nav risinājums,” apgalvo Reinerte.
Leģionāri nav pielīdzināmi nacistiem
Pieminekļa aizstāvēšanā iesaistījusies Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kuras vadībā EP Vēstures atceres grupas deputāti nosūtījuši vēstuli Zedelgemas pašvaldībai, aicinot saglabāt pieminekli.
“Kad uzzināju, ka latviešu karavīriem veltītajam piemineklim draud nojaukšana, sapratu, ka steidzami jārīkojas. Tādēļ aicināju kolēģus, ar kuriem kopā strādājam EP Vēstures atceres grupā, kopīgi vērsties pie Zedelgemas pašvaldības vadītājas un deputātiem, skaidrojot šī pieminekļa vēsturisko nozīmi, atspēkojot nepatiesus apgalvojumus un lūdzot to saglabāt,” vēstules aktualitāti pamato Vaidere.
Tika ziņots, ka vairāku vietējo politisko spēku pārstāvji ir izdarījuši spiedienu uz Zedelgemas pašvaldību, lai tā piemiņas vietu demontētu. Tas tiek pamatots ar argumentu, ka piemineklis latviešu leģionāriem “godinot nacistu līdzstrādniekus”. Spiediena rezultātā Zedelgemas pašvaldība jau ir lēmusi pārdēvēt “Brīvības laukumu”, kurā atrodas piemineklis, kā arī mainīt uz pieminekļa novietoto plāksnīti.
“Ir redzams, ka vietējiem politiķiem ne tikai trūkst izpratnes par vēstures faktiem, bet uz viņiem tiek izdarīts “spiediens no malas”. Tādēļ vēstulē skaidrojam, ka latviešu leģionāri nacistiskās Vācijas spēkos tika mobilizēti pret pašu gribu un ir starptautiski atzīts, ka latviešu leģionam nav saistības ar nacistu noziegumiem pret cilvēci.
Uzsveram arī to, ka tā bija padomju propaganda, kas radīja melus par to, ka mūsu leģionāri būtu pielīdzināmi nacistiem, un šo dezinformāciju joprojām aktīvi izplata Krievija, lai nomelnotu Latviju,” uzsver deputāte.
Vaidere atzīmē, ka viņas virzīto vēstuli parakstījuši deputāti no dažādām Eiropas Savienības valstīm un politiskajām frakcijām. Tādēļ viņa patiesi cer, ka Zedelgemas pašvaldības deputāti ieklausīsies argumentos un piemineklis tiks saglabāts, jo šīs piemiņas vietas sagraušana būtu vēršanās pret visiem tiem, kas Otrajā pasaules karā cīnījās pret savu gribu.
KONTEKSTS:
12 000 latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli “Latvijas stāvstrops brīvībai” Zedelgemā 2018. gadā atklāja pilsētas galva Annika Vermelena, Latvijas toreizējā vēstniece Beļģijā Ilze Rūse un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs. Pieminekļa autors tēlnieks Kristaps Gulbis skaidrojis, ka to veidojošās bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neuzbrūk, bet aizstāv savu stropu un brīvību.
