Pieminekli atklās Zedelgemas pašvaldības vadītāja Annika Fermeulena (Annick Vermeulen), Latvijas vēstniece Beļģijā Ilze Rūse, Zedelgemas domnieks vēsturiskā mantojuma lietās Patriks Arno un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.
Nollendorfs arī uzsver, ka piemiņas vietas tapšanā liela nozīme ir bijusi beļģu vēsturnieka Pola Denīsa un vietējās pašvaldības ieinteresētībai.
“Mūsu muzeja filmēšanas grupa atbrauca 2014. gadā ar dažiem vēl dzīvajiem nometnes iemītniekiem un filmēja šeit, un mēs sagatavojām dokumentālo filmu “Zedelgema”,” stāsta Nollendorfs. “Vēlāk pienāca vēstule, kurā bija sacīts: “Mēs nosauksim vienu laukumu jaunajā pilsētas daļā “Brivibaplein” jeb Brīvības laukums” un pēc tam: “Vai nevajadzētu arī kādu piemiņas zīmi?” Un tā mēs nonācām pie šī pieminekļa ar galveno uzsvaru uz “brīvība” – un arī to, ka latviešu leģionāri tur uzbūvēja brīvības pieminekļa maketu, svinēja 18. novembri, respektīvi, parādīja savas cerības atgūt savu dzimteni un arī to, ka viņi nebija cīnījušies par Vāciju, bet bija cīnījušies ļoti nepareizā un neiespējamā karā par Latviju.”
Pieminekļa izmaksas – 100 000 EUR – uz pusēm apņēmušās segt Zedelgemas pilsētas pašvaldība un Okupācijas muzejs. Vairāk nekā gadu muzejs šim mērķim ir vācis ziedojumus.
Mākslinieka Gulbja radītā pieminekļa mets nosaukts “Latvijas stāvstrops”. Pats autors par to saka: “Zedelgemas nometnē bija gandrīz 12 000 latviešu karavīru. To skaits ir līdzvērtīgs bišu skaitam stropā. Latvijas bišu saime Flandrijas zemē. Bišu saime ir tauta. Strops ir viņu valsts. Ar savu armiju, ar likumiem un kārtību. Bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neizbrūk. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, brīvību.”
Valters Nollendorfs Latvijas Radio pastāstīja, ka Zedelgemas pašvaldībai simboliski dāvinās Latvijā, Cesvainē, dzejnieces Andas Līces ģimenes saimniecībā vāktu medu un ceptuves “Lāči” rudzu maizes klaipu.
