Panorāma

PCL un LSDSP Saeimas vēlēšanās startēs kopā

Panorāma

Ukrainas bēgle: Krievu okupanti piepelnās ar filtrāciju

Baltija un Polija kopīgi prasīs lielāku NATO klātbūtni

Baltijas valstu un Polijas ārlietu ministri aicina stiprināt NATO pastāvīgo klātbūtni reģionā

Baltijas valstu un Polijas ārlietu ministri aicina stiprināt NATO pastāvīgo klātbūtni reģionā, informēja Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM).

Piektdien, 29. aprīlī, Rīgā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") uzņēma Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu, Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi un Polijas ārlietu ministru Zbigņevu Rau. Tikšanās laikā ministri apsprieda sadarbību reģiona drošības stiprināšanā un atbalstu Ukrainai.

Ārlietu ministri pārrunāja svarīgākos transatlantiskās drošības jautājumus, gatavojoties NATO samitam šī gada jūnija beigās Madridē. Sarunā tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt un izvērst NATO spēku pastāvīgu klātbūtni alianses austrumu flangā. 

Rinkēvičs norādīja: "Šā brīža drošības situācijas izmaiņas mūsu reģionā pieprasa NATO atturēšanas un aizsardzības politikas maiņu. Vēlamies panākt pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā, lai varam pretoties jebkādiem draudiem no Krievijas un Baltkrievijas un aizsargāt katru mūsu teritorijas centimetru." 

Arī Polija nākamajā NATO samitā prasīs izvietot vairāk spēku austrumu flangā, tajā skaitā Polijas atbalsts būs spēku paplašināšanai Baltijas valstīs. Tā norādīja Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau.

Šobrīd visās četrās valstīs atrodas NATO kaujas grupas, taču NATO samitā mērķis ir panākt, lai tās tiktu paplašinātas un pārveidotas par brigādēm, kas būtiski palielinātu kaujas spējas.

"Redzot notikumu attīstību un ļoti agresīvo Krievijas pozīciju, un es domāju ne tikai agresiju pret Ukrainu, bet arī krievu līderu un propagandas draudus mūsu četrām valstīm, nav šaubu, ka tas ir nepieciešams. Ir laiks mainīt NATO iesaisti mūsu valstīs austrumu flangā kopumā," sacīja Polijas ārlietu ministrs.

NATO stratēģijai Baltijas valstu un Polijas aizsardzībā jābūt balstītai nevis uz teritorijas atkarošanu pēc iespējama iebrukuma, bet gan pilnīgu iebrucēju atvairīšanu uzreiz, uzskata ministri. 

Landsberģis aicina skaidrot NATO situāciju reģionā
00:00 / 00:50
Lejuplādēt

Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis uzskata, ka Baltijas valstīm ir nepieciešams aktīvāk skaidrot pārējām NATO dalībvalstīm nepieciešamību pastiprināt savu klātbūtni alianses austrumu daļā pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. Kā uzskata Landsberģis, līdzīgi kā 2014. gadā arī tagad drošības situācija reģionā ir radikāli mainījusies.

“Daži atlikuši mēneši līdz NATO Madrides samitam ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs varētu izmantot visus diplomātisko līdzekļus un palīdzētu mūsu NATO sabiedrotajiem un partneriem izskaidrot situāciju mūsu reģionā un cik dramatiski tā ir mainījusies kopš 24. februāra. Atgādināšu, ka pēc 2014. gada, kad Krievija pirmo reizi uzbruka Ukrainai, NATO ir piemērojusi atšķirīgu stratēģiju austrumu flangam. Visas četras mūsu valstis ir ieguvušas pastiprinātu alianses spēku klātbūtni. NATO aizsardzības un atturēšanas stratēģija arī tika mainīta. Tagad mums ir jāatzīst, ka situācija ir mainījusies atkal un mēs esam vienisprātis, ka NATO ir jāpastiprina savi aizsardzības un atturēšanas plāni mūsu reģionā, izvietojot šeit papildu spēkus un ekipējumu,” norādīja Landsberģis. 

Ministri arī vienojās turpināt sadarbību enerģētikas jomā, lai iespējami ātri nodrošinātu neatkarību no Krievijas resursiem.

Tāpat amatpersonas sprieda, kā vēl efektīvāk palīdzēt Ukrainai cīņā pret Krievijas militāro agresiju. Ārlietu ministri bija vienisprātis, ka nepieciešams turpināt un pastiprināt militārā ekipējuma un ieroču piegādes. Vienlaikus jāstiprina sankciju režīms pret Krieviju, paredzot tālākus ierobežojošos pasākumus enerģētikas sektorā.

Polijas ārlietu ministrs: Gāzes apturēšana palīdzēs no Krievijas resursiem atteikties arī pārējai Eiropai

Polijas ārlietu ministrs: Gāzes apturēšana palīdzēs no Krievijas resursiem atteikties arī pārējai Eiropai
00:00 / 00:51
Lejuplādēt

Polijas ārlietu ministrs norādīja, ka Krievijas lēmums apturēt gāzes piegādes Polijai un Bulgārijai ir neveiksmīgs mēģinājums šķelt Eiropas Savienības valstu vienotību. Kā norādīja Rau, ar savu rīcību Krievija, visticamāk, panāks pretējo efektu.

"Mēs notikušo uzskatām par neveiksmīgu mēģinājumu pastiprināt spiedienu pret tām valstīm, kuras ir apņēmības pilnas palīdzēt Ukrainai un kuras iestājas par sankcijām pret Krievijas gāzes un naftas piegādēm. Šādi draudi un joprojām juridiski saistošu līgumu pārkāpumi nav pārsteidzoši, jo mēs pazīstam Krieviju un uz tās darbībām atbilstoši reaģēsim. Starp citu, Polija tāpat bija apņēmusies līdz šī gada beigām atteikties no Krievijas gāzes un naftas piegādēm. Un es prognozēju, ka šis "Gazprom" piedāvājums tikai pamudinās mūsu Eiropas partnerus un sabiedrotos sekot mūsu piemēram un arī atteikties no Krievijas Federācijas naftas un gāzes," atzīmēja Rau.

KONTEKSTS:

Aprīļa vidū Baltijas valstu premjeri uzsvēra – lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas – pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") skaidroja, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei. Ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Pabriks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt