Politologs Aleksejs Zudins uzskata, ka šī uzruna būs vērsta uz Krievijas iekšējo auditoriju, pārējo pasauli un Ukrainas tautu. Un, visticamāk, varētu tikt atkārtota pēdējās dienās nereti pieminētā Putina Minhenes uzrunas tēze par to, ka vienpolārā pasaule beidz pastāvēt un tās vietā nāk multipolārā pasaules kārtība.
Daudz uzmanības runā, visticamāk, tiks pievērsts dažādiem iekšpolitiskajiem izaicinājumiem, piemēram, pārejai uz ekonomisko izaugsmi laikā, kad pret valsti ir vērstas ārvalstu sankcijas. Putins varētu runāt par jauniem atbalsta pasākumiem visneaizsargātākajiem sabiedrības slāņiem. Tāpat liela uzmanība varētu tikt pievērsta reģioniem, kuri patiesībā uz saviem pleciem visvairāk ir iznesuši Krievijas sāktā kara smagumu.
Varētu būt runa arī par jauno reģionu, tātad – okupēto Ukrainas reģionu attīstību.
Amerikāņu izdevums "The New York Times", savukārt norāda, ka otrdien gaidāmajā uzrunā Federālajai sapulcei Putins, visticamāk, atkal paziņos par to, ka ne tikai glābj Ukrainu no nacisma, bet arī Krieviju no tā, ka to aprīs NATO.
"New York Times" piebilst, ka, lai arī eiropiešiem šādi apgalvojumi liekas bezjēdzīgi, Krievijā tie kalpo par apvienojošu lozungu. Izdevums arī brīdina, ka Krievija karam pret Ukrainu var mobilizēt vēl vairākus simtus tūkstošus cilvēku.
Tikmēr Polijas galvaspilsētā Varšavā pēc negaidītās viesošanās Kijivā ieradies ASV prezidents Džo Baidens. Arī viņam otrdien gaidāma ļoti nozīmīga uzruna.
Baltā nama saimnieks gatavojoties paziņot, ka ASV turpinās atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams.
ASV nacionālās drošības padomes runasvīrs Džons Kērbijs paudis pārliecību, ka Baidena vēstījums noteikti atstās iespaidu uz ASV partneriem un sabiedrotajiem, atstās iespaidu uz amerikāņu tautu, Polijas iedzīvotājiem, kā arī uz Vladimiru Putinu un Krievijas tautu. Baidena runa izskanēs vairākas stundas vēlāk par Putina uzrunu.
Savukārt Ķīna ir dziļi noraizējusies par konfliktu Ukrainā, kurš pastiprinās un iziet ārpus kontroles, paziņojis Ķīnas ārlietu ministrs, norādot, ka Pekina kopīgi ar starptautisko sabiedrību strādās pie tā, lai veicinātu dialogu un konsultācijas, risinātu visu iesaistīto pušu sasāpējušos jautājumus un meklētu kopīgus drošības risinājumus.
Ķīnas ārlietu ministrs Cjins Gans savā uzrunā par globālo drošību norādījis, ka šīs nedēļas laikā Pekina publicēs piedāvājumu Ukrainas krīzes politiskam risinājumam, vienlaikus aicinot konfliktā iesaistītās puses beigt liet eļļu ugunī un beigt novelt vainu uz Ķīnu. Savukārt, runājot par Taivānas salu, ko Ķīna uzskata par savu teritoriju, Cjins aicinās beigt skandēt saukļus "šodien Ukraina, rīt Taivāna".
KONTEKSTS
Pērn 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.
