Kopējā Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Lietuvas, Latvijas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas valstu un valdību vadītāju deklarācijā norādīts, ka Krievija izpostīja mieru un drošību Eiropā, mēģinot ar spēku pakļaut Ukrainu, un tā ir visnozīmīgākais un vistiešākais drauds NATO dalībvalstu drošībai.
Lai aizsargātu savus iedzīvotājus un teritoriju, dalībvalstis ir apņēmušās ieviest jauno pamatlīniju bloka atturēšanas un aizsardzības nostājai un pastiprināt organizācijas militāro klātbūtni. Dokumentā uzsvērts, ka Ukraina ievēro ANO Hartu un starptautiskās tiesības, lai aizstāvētos pret Krievijas agresiju un lai atgūtu pilnu kontroli pār savu teritoriju. Tai arī ir tiesības atbrīvot okupētās teritorijas starptautiski atzītajās robežās.
Tikmēr politikas eksperti lielāko uzmanību veltīja tam, ka dokumentam pievienojās arī Ungārija.
Oficiālā Budapešta līdz šim nesniedza militāru palīdzību Ukrainai, kā arī iebilda pret vairāku ierobežojumu noteikšanu Krievijai. Tikai pirms dažām dienām premjerministrs Viktors Orbāns joprojām solīja saglabāt attiecības ar Maskavu.
Ungārija spēra arī Eiropas Savienības nostājai citus diametrāli pretējus soļus attiecībā uz enerģētisko neatkarību no Krievijas, kā arī citiem jautājumiem. Tie Ungāriju padarījuši par Eiropas Savienības "melno avi" vienotas nostājas meklējumos attiecībās ar Maskavu un Minsku.
