Pāvesta izteikumi izraisa rietumvalstu sašutumu

Vispirms daļēji, bet nu jau pilna intervija ar pāvestu Francisku šomēnes publicēta Šveices telekanāla "RSI" kultūras programmā "Cliché".  

Konkrētajā raidījumā kā caurvijošais temats ir krāsa "balts", piemēram, tiek runāts par pāvesta balto sutanu un ka uz baltas krāsas traipi ir pamanāmāki, arī simboliskā līmenī. 

Intervija nonāk arī pie kariem un konfliktiem – Ukraina, Tuvie Austrumi, Sudāna, Jemena un citi, kur pāvests vispirms paziņo, ka "karš vienmēr ir cilvēciska sakāve". 

Intervijas fragments

Lorenco Bučella, Šveices raidījuma "Cliché" vadītājs un žurnālists: Bieži saka, arī, piemēram, par konfliktu Ukrainā, ka būtu nepieciešama padošanās, šajā gadījumā baltā karoga padošanās. Daži saka, ka tas nozīmētu leģitimizēt spēka varu, ja ir padošanās. Jūsuprāt, vai tā domāt ir pareizi vai nepareizi?

Pāvests Francisks: Tā ir interpretācija, tas tiesa. Bet domāju, ka stiprākais ir tas, kurš skatās uz situāciju, domā par cilvēkiem un kuram ir baltā karoga drosme – vest sarunas. Un mūsdienās var vest sarunas – ar starptautisko lielvaru palīdzību, tādas ir. 

Šis vārds – "vest sarunas" – ir drosmīgs vārds. Kad redzi, ka esi sakauts, ka lietas neiet kā gribētos, ir jābūt drosmei vest sarunas. Tev ir kauns, bet, ja tu turpināsi tādā pašā garā, cik vēl būs mirušo?

Un viss beigsies vēl sliktāk. Vest sarunas laicīgi. Meklēt valstis, kas var būt vidutāji. Piemēram, tagad ar karu Ukrainā, ir daudzi, kas ir gatavi būt vidutāji. Piemēram, Turcija. 

Pēc pirmo fragmentu publicēšanas pāvesta izteikumiem sekoja nosodījums  no Rietumvalstīm un Ukrainas, kur tie tika uztverti kā mudinājums Ukrainai padoties. 

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba sociālajā tīklā "X" paziņoja, ka "spēcīgākais ir tas, kurš cīņā starp labo un ļauno nostājas labā pusē. [..] Mūsu karogs ir dzeltens un zils. [..] Mēs nekad nepacelsim citus karogus."

Pāvesta pozīciju vēlāk precizē

Situācija lika pieslēgties Vatikāna diplomātiskajam korpusam, lai precizētu pozīciju saskaņā ar Svētā Krēsla ierasto niansēto diplomātisko neitralitāti. 

Kardināls Pjetro Parolins, Vatikāna valsts sekretārs, kurš ir atbildīgs par Svētā Krēsla politiskajiem un diplomātiskajiem jautājumiem, itāļu presē paziņoja, ka "baltā karoga" komentārs bija atbilde uz jautājumu, kurā tika izmantots šis termins.

"Ka "vest sarunas nav padošanās" un karā sarunu "pirmais nosacījums" ir "izbeigt agresiju", bet uguns pārtraukšana "pirmām kārtām ir agresoru", proti, Krievijas pienākums," skaidroja Parolins.

Parolins piebilda, ka šī pozīcija attiecas uz Ukrainu, Tuvajiem Austrumiem un visiem citiem kariem un konfliktiem pasaulē. 

Intervijā laikrakstam "Corriere della Sera" kardināls Pjetro Parolins norādīja: "Pāvesta aicinājums ir, ka "tiek radīti apstākļi diplomātiskam risinājumam, meklējot taisnīgu un ilgstošu mieru". Un pirmais nosacījums ir izbeigt agresiju. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst kontekstu, šajā gadījumā jautājumu, kas tika uzdots pāvestam, kurš atbildot runāja par sarunām un jo īpaši par drosmi vest sarunas, kas nekad nav padošanās. Svētais Krēsls ievēro šo nostāju un turpina aicināt uz "ugunspārtraukšanu".

Un agresoriem vajadzētu būt tiem, kas vispirms pārtrauc uguni, un līdz ar to var sākties sarunas. Svētais tēvs skaidro, ka sarunas nav vājums, bet spēks. Tie ir vārdi, kas attiecas gan uz Ukrainu, gan uz Svēto zemi un citiem konfliktiem, kas asiņo pasaulē." 

Reliģijas pētnieks: Pāvestam un Vatikānam – duāla daba

Sarunā ar Latvijas Televīziju situāciju analizēja teologs un reliģijas pētnieks prestižajā ASV Prinstonas Universitātē Pavlo Smitsņuks. Viņš ir ukrainis un pētījis pāvesta Franciska un Svētā Krēsla attieksmi pret karu Ukrainā un kariem kopumā.

"Svētais Krēsls sevi redz kā neitrālu spēlētāju un nevēlas nostāties nevienas varas pusē – nevēlas nostāties Rietumu pusē, nevēlas nostāties Krievijas pusē. Viņi vēlas saglabāt neitralitāti. Un tas dažkārt ir grūti. It īpaši gadījumos, kad ir tik klaji starptautisko tiesību pārkāpumi, nepārprotama imperiālistiskas valsts agresija pret savu mazāko kaimiņu.

Es to saucu par pāvesta krēsla duālo dabu. Svētajam Krēslam, pāvestam vienlaikus ir gan garīgā, gan politiskā daba." 

Eksperts vērtēja, ka diez vai kāds cits pāvests ir sniedzis vairāk interviju nekā Francisks, un šajās situācijās Dienvidamerikas, dienvidu puslodes izcelsmes pāvesta izteikumi ne vienmēr ir tik precīzi sabalansēti un pārdomāti, kā to vēlētos Svētā Krēsla diplomātiskais korpuss. 

"Tāds ir viņa stils. Francisks cenšas būt saistošs un uzrunāt cilvēku sirdis. Viņš nevēlas lasīt garlaicīgus birokrātiskus paziņojumus. Tāpēc domāju, ka tā ir komunikācijas problēma, un es tam neredzu vieglu risinājumu," vērtēja teologs.

Vatikāns savā nostājā cenšas "saglabāt līdzsvaru starp savu politisko un reliģisko pusi, sabalansēt tiesības uz pašaizsardzību un būt bruņotam, no vienas puses, un postu, ko kari nodara civiliedzīvotājiem, no otras puses", norādīja Smitsņuks. 

Sabalansēt arī ģeogrāfiski, ņemot vērā, ka Vatikānam ir katoļticīgie visā pasaulē. Sabalansēt to, kas no vienas puses svarīgs ir, piemēram, Ukrainai un Rietumiem, bet no citas, piemēram, Āfrikai. Piemēram, ieroču tirdzniecības jautājumā.

"Ukraina lūdz ieročus, lai sevi aizstāvētu. Ukraina saka Rietumiem – jums jāražo vairāk bruņojuma, lai mums palīdzētu. Tas ir pilnīgi leģitīms lūgums. Un tam ir piekritis arī Svētais Krēsls, pats pāvests Francisks un valsts sekretārs kardināls Parolins, ka Ukrainai ir tiesības saņemt bruņojumu. Tajā pašā laikā ieroču tirdzniecība rada daudz problēmu Āfrikā, Latīņamerikā, redzat, kas šajās dienās notiek Haiti," turpināja Smitsņuks.

"Ir grūti paturēt prātā visus šo aspektus. Un Ukrainas skatījums šajā jautājumā neizbēgami atšķirtos no Kongo perspektīvas. Tāpēc mums jāapzinās, kā citi spēlētāji redz šo karu. Un tas ir arī izaicinājums Ukrainai un Rietumiem izskaidrot valstīm Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā, kas ir likts uz spēles šajā imperiālistiskajā karā," uzsvēra teologs.

Svētais Krēsls, veidojot savas starptautiskās nostājas, modelē arī iespējamās ilgtermiņa sekas.

"Svētais Krēsls arī apzinās, ka jebko, ko tas saka par Ukrainu, izmantos citos kontekstos pēc 20, 30, 50 gadiem.

Domāju, ka no Svētā Krēsla puses ir bažas – ja viņi ļoti nepārprotami nostāsies Ukrainas pusē, tad citas valstis nākotnē arī pieprasītu Svētajam Krēslam nepārprotami būt viņu pusē.

Un varbūt tad situācija nebūs tik skaidra. Proti, ir izpratne, ka tam, ko darāt tagad, būs sekas, kas būs ilgākas, nekā karš Ukrainā," pieļāva teologs.

Bīskaps Kravalis: Intervijā bija "daudz pārpratumu"

Tikmēr Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzes bīskaps Andris Kravalis, komentējot pāvesta neseno interviju un reakciju uz to, pauda – "daudz pārpratumu".  

"Karš vienmēr ir cilvēces sakāve. Tā ir nelaime. Būtu mazliet dīvaini, ja pāvests runātu kaut ko citu,

jo evaņģēlijs mums saka "Svētīgi miera nesēji, viņi tiks saukti par Dieva bērniem". Mums ir jāmeklē miers. Bet, protams, ar mieru mēs saprotam taisnību, brīvību, mēs saprotam arī piedošanas un izlīgšanas iespēju," sacīja Kravalis. "Baznīcai ir arī sociālā mācība, kas mums skaidro, ko nozīmē arī tā saucamais "taisnīgais karš", kad mēs iestājamies par vājāko, trauslāko, ka tas ir mūsu pienākums. Baznīca augstu vērtē tos, kas to arī dara. Bet nevajadzētu arī aizmirst, ka visu mūsu pūliņu un centienu rezultāts ir miers."

Baznīcā ir arī īpaši ierīkota vieta ar Ukrainas karogu, iespēju lūgties un ziedot Ukrainas vajadzībām.

"Šeit arī cilvēki nāk, noliek sveces, atstāj arī ziedojumus dažādos veidos. Mums arī bijušas dažāda veida akcijas. Mēs palīdzam Ukrainas centriem," piebilda Kravalis.

Bet pagaidām Krievijas asiņainais karš Ukrainā turpinās, un arī starptautiskajā arēnā turpinās viedokļu apmaiņa par to, kā panākama Krievijas kara izbeigšana – starptautiskās un valstu iekšpolitikas mijiedarbībā, ģeopolitikas un kara skarbās realitātes apstākļos.