Romas pāvests Francisks pagājušajā nedēļā ar videokonferences starpniecību uzrunāja Sanktpēterburgā notiekošās 10. Viskrievijas katoļu jauniešu tikšanās dalībniekus. Viņš nolasīja iepriekš sagatavotu runu spāņu valodā, bet noslēgumā ekspromtā pārgāja uz itāļu valodu un aicināja klausītājus neaizmirst, ka viņi ir "lielās Krievijas mantinieki" – svēto, karaļu dižās Krievijas, Pētera Lielā, Katrīnas II pēcteči, kuri dzīvo valstī, kurā ir tik daudz kultūras un cilvēcības – tā izteicās pāvests.
Ukrainas Ārlietu ministrija pāvesta izteikumus nekavējās novērtēt kā "ļoti neveiksmīgus", jo līdzīga retorika izskan arī Kremļa propagandā, ar kuru Krievijas sabiedrībai tiek attaisnots asiņainais karš Ukrainā.
Vatikāns vēlāk izplatīja vienīgi runas iepriekš sagatavoto daļu, bet ne itāļu valodā izskanējušo aicinājumu, kā arī noraidīja pārmetumus par Franciska runas interpretāciju kā imperiālisma slavinājumu:
pāvests esot vēlējies mudināt jauniešus atjaunot un veicināt visu pozitīvo krievu dižajā kultūrā un garīgumā.
Latvijas mācītāji: Izteikumi izrauti no konteksta
Latvijas katoļu priesteris Andris Kravalis telefonsarunā pauda – Franciska izteikumi izrauti no konteksta. Pāvests esot runājis, labi apzinoties, kādā situācijā ir krievu jaunieši; viņš taču neesot varējis teikt – krusts jums pāri, jūs visi tiksiet sakauti.
Kravalis arī atgādināja, ka Francisks ik nedēļu lūdzas par mieru Ukrainā; tad kādēļ lai nu pēkšņi viņš slavinātu varmācību.
Arī Rīgas Vissvētās Trīsvienības draudzes vikārs Vitolds Kokars ir pārliecināts – pāvests esot pārprasts:
"Uzmanīgāk viss ir jāsaka tomēr. No komentāriem es sapratu, ka ir ļoti sliktas atsauksmes, ka [pāvesta runā bijusi Krievijas] impērijas slavināšana.
Es domāju, ka noteikti viņš negribēja impēriju nekādu slavināt, bet Krievijas vēsturi kā labu."
Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs, kurš deleģēts paust Baznīcas oficiālo nostāju Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča atvaļinājuma laikā, sliecās piekrist Vatikāna skaidrojumam – ka Franciska izteikumi nav Katoļu baznīcas oficiālā nostāja un katrā ziņā ne atbalsts karam Ukrainā.
"Viņš ir personīgi devis šo komentāru, un – ko saka arī Vatikāna preses sekretārs – pāvests nekādā ziņā nav vēlējies Krievijas agresiju slavināt vai kaut kādā veidā nostāties pret Ukrainu, bet viņš ir vēlējies iedvesmot Krievijā dzīvojošos katoļticīgos jauniešus uz cēlu rīcību un cēliem mērķiem. Tas, ka viņš ir izvēlējies nosaukt konkrētas personības no Krievijas vēstures –
jā, tas varbūt ir neveiksmīgs veids, kā viņš to ir darījis, – pāvestam ir kaut kāds mērķis, kaut kāds nodoms, kāpēc viņš piesauc šīs vēsturiskās personības," sacīja Tolstovs.
Latvijas Radio izvaicāja vairākus citus katoļu priesterus. Daudzi no viņiem pāvesta uzrunu Krievijas jauniešiem nebija dzirdējuši, citi nevēlējās komentēt, bet izskanēja arī doma, ka karš Ukrainā neesot nepārprotama Krievijas puses agresija. Arī pāvests Francisks jau agrāk izteicies, ka Krievijas iebrukums bijis, iespējams, izprovocēts.
Latvijas Televīzija (LTV) nesen pieņēmusi lēmumu pārtraukt translēt Latvijas pareizticīgo dievkalpojumus, jo tajos aizlūgts arī par Maskavas un visas Krievzemes patriarhu Kirilu, kurš ne vien atklāti atbalsta, bet pat dod svētību Krievijas karam Ukrainā. Vaicāta, vai pāvesta Franciska izteikumi varētu būt iemesls, lai pārtrauktu pārraidīt katoļu dievkalpojumus, LTV galvenā redaktore Sigita Roķe pauda, ka par to neesot spriests.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
