Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs telefonsarunā ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājam Markam Millijam apliecināja, ka Ukrainas aizsardzības spēki frontē spējuši pārņemt stratēģisko iniciatīvu un virzās uz priekšu.
Okupantiem nākas aizstāvēties Bahmutā
Par karstāko punktu frontē atkal ir kļuvusi Bahmutas pilsēta Ukrainas austrumos. Tur pēdējās dienās gandrīz nepārtraukti turpinās intensīvas cīņas, Ukrainas karaspēkam mēģinot virzīties uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba pārstāvis Andrijs Kovaļovs paziņoja, ka Ukrainas spēki ir pārtvēruši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā, flangos liekot iebrucējiem atkāpties no savām pozīcijām.
Ukrainas Bruņoto spēku austrumu grupējuma pārstāvis Serhijs Čerevatijs sacīja, ka Krievija frontes sektorā pie Bahmutas ir pārsviedusi gaisa desanta pulku, kas līdz šim karoja pie Limanas, lai pastiprinātu savus spēkus.
"Viņi saprot, ka ar Bahmutu var sākties visas neveiksmes. Viņiem desmit mēnešos tā arī neizdevās pilnībā ieņemt Bahmutu, jo mēs noturam savas pozīcijas dienvidrietumos. Plus mēs tagad, pateicoties augstai motivācijai, labākam štābu un komandieru darbam, virzāmies uz priekšu," Čerevatijs sacīja intervijā raidsabiedrībai "Suspiļne".
Rietumi cer uz lielākiem Ukrainas panākumiem
Tikmēr frontē valsts dienvidos Ukrainas armijai ir izdevies pavirzīties uz priekšu Berdjanskas virzienā, paziņojusi Maļara.
Izdevums "The Economist" raksta, ka atsevišķi rietumvalstu sabiedrotie ir satraukušies par Ukrainas pretuzbrukumu operāciju gauso tempu, tāpēc mudinot ukraiņu komandierus iesaistīt kaujās lielāku skaitu karavīru un kāpināt karadarbības intensitāti.
Savukārt Ukrainas armijas komandieri darot visu iespējamo, lai maksimāli samazinātu dzīvā spēka zaudējumus.
Kāds avots Ukrainas militārajā izlūkošanā izdevumam sacījis, ka arī rietumvalstis īpaši nesteidzoties ar nepieciešamās bruņutehnikas un ieroču piegādēm, tāpēc no ukraiņiem nevarot prasīt aktīvākus uzbrukumus.
Ukraina neuzskata "Vagner" kaujiniekus par lielu draudu
Daudz jautājumu ir radījusi iespējamā algotņu grupējuma "Vagner" pārcelšanās uz Baltkrieviju pēc pagājušajā nedēļā veiktā bruņotā dumpja Krievijā.
Kijivā arī uzskata, ka uz Baltkrieviju pārsviestie Krievijas algotņu armijas "Wagner" kaujinieki neradīs papildu apdraudējumu Ukrainai.
Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Mihailo Podoļaks uzskata, ka vāgneriešu atrašanās Baltkrievijā nav jāuztver kā drauds, jo Ukraina pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma ir nopietni pastiprinājusi savu ziemeļu robežu.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs ir pārliecināts, ka "Vagner" kaujinieki Ukrainā vairs nekaros.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
