ĪSUMĀ:
- ASV piešķirs pagaidām pēdējo atbalstu Ukrainai - ieročus un aprīkojumu 250 miljonu dolāru (224 miljonu eiro) vērtībā.
- ASV nacionālās drošības eksperts Hols Kempfers norādīja, ka Ukrainai rietumvalstu militārā palīdzība ir būtiska.
- Ukrainai viena kara diena izmaksājot 120 miljonus eiro.
- Ja Ukraina 2024. gadā nesaņems ārējo palīdzību, tā nevarēs izmaksāt algu 500 tūkstošiem ierēdņu un 1,4 miljoniem skolotāju, kā arī pabalstus 10 miljoniem pensionāru.
- Rietumvalstu minstināšanās ar palīdzības sniegšanu ietekmējusi arī Ukrainas sekmes frontē.
ASV Aizsardzības departaments trešdien paziņoja, ka piešķirs Ukrainai ieročus un aprīkojumu 250 miljonu dolāru (224 miljoni eiro) vērtībā. Šajā paketē būs iekļauta munīcija pretgaisa aizsardzības sistēmām NASAMS un reaktīvās artilērijas raķešu iekārtām HIMARS, kā arī 155 un 105 milimetru artilērijas lādiņi, prettanku raķetes un vairāk nekā 15 miljoni patronu.
Šī palīdzība apliecinot ASV nerimstošo apņēmību aizsargāt Ukrainu pret Krievijas brutālo agresiju, bija teikts Pentagona paziņojumā.
Neskaidrība par turpmāko atbalstu
ASV valdības rīcībā vairs nav finansējuma, ko izlietot palīdzības sniegšanai Ukrainai. Prezidents Džo Baidens Kongresā ir iesniedzis likumprojektu, kas paredz 50 miljardu dolāru iezīmēšanu palīdzībai Ukrainai, taču Republikāņu partija ir atteikusies to atbalstīt, jo vēlas panākt Baltā nama piekāpšanos jautājumā par ASV un Meksikas robežas stiprināšanu un stingrākiem imigrācijas noteikumiem.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens vērsās pie Kongresa ar aicinājuma pēc iespējas drīzāk apstiprināt papildu palīdzību Ukrainai, jo ASV nacionālajās interesēs esot palīdzēt Ukrainai aizsargāt sevi pret Krievijas agresiju.
Arī ASV nacionālās drošības eksperts Hols Kempfers norādīja, ka Ukrainai rietumvalstu militārā palīdzība ir būtiska, lai tā varētu stāties pretī Krievijas dzīvā spēka un bruņojuma skaitliskajam pārsvaram.
Kempfers sacīja, ka 50 miljardi dolāru varbūt šķiet milzīga summa, taču ASV izdevumi būtu daudzkārt lielāki, ja nāktos iesaistīties tiešā karā pret Krieviju.
"Tiklīdz ASV iesaistās karadarbībā, tā summas strauji pieaug. Šie 50 miljardi dolāru tagad ir paredzēti, lai nepieļautu, ka Krievija gūst panākumus Ukrainā. Ja viņiem tas izdotos, tad Krievija tiktu iedrošināta uzbrukumam NATO. Tiklīdz viņi uzbruks NATO, tiks iesaistītas ASV, un tā vietā, lai runātu par desmitiem miljardu dolāru, mēs runāsim par simtiem miljardu dolāru un, iespējams, laika gaitā pat par triljoniem dolāru, kas tiktu tērēti karā pret Krieviju," Kempfers sacīja intervijā telekanālam "Fox". "Krievija ir skaidri norādījusi, ka tās mērķis ir atgūt teritoriju, ko tā kontrolēja Padomju Savienības pastāvēšanas laikā. Un tas nozīmē Krievijas tiešu konfliktu ar NATO, un ASV iesaistīšanos tiešā karā, kur izmaksas būs astronomiskas un daudz lielākas, ja no konvencionālā kara tas pāries nekonvencionālā karā."
Ukrainai rietumvalstu turpmākā palīdzība ir eksistenciāli svarīga. Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko paziņoja, ka 2023. gadā Kijiva no starptautiskajiem partneriem ir saņēmusi finansiālo palīdzību 38 miljardus eiro apmērā, kas ir ļāvis valstij segt visus nepieciešamos izdevumus.
Marčenko arī piebilda, ka Ukrainai viena kara diena izmaksājot 120 miljonus eiro.
Savukārt Ukrainas ekonomikas ministre Jūlija Sviridenko intervijā izdevumam "Financial Times" sacīja, ka Ukrainai 2024. gadā ir nepieciešama ārējā palīdzība 34 miljardu eiro apmērā. Ja tāda netikšot saņemta, tad valsts nevarēšot izmaksāt algu 500 tūkstošiem ierēdņu un 1,4 miljoniem skolotāju, kā arī pabalstus 10 miljoniem pensionāru.
Sviridenko sacīja, ka Ukrainai ārvalstu partneru atbalsts ir "ārkārtīgi svarīgs". Tāpēc viņa izteica cerību, ka Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji februārī plānotajā ārkārtas sanāksmē spēs vienoties par vēl 50 miljardu eiro piešķiršanu Kijivai. Kā zināms, tad šīs palīdzības piešķiršanu bloķēja Ungārija.
Tanki no Dānijas
Ukraina armija jaunas palīdzības paketes ietvaros saņēmusi no Dānijas desmit tankus "Leopard 1 A5". Karavīri slavē to tehniskās iespējas un bruņojumu.
"Šis tanks var izturēt visus uzbrukumus. Apšaudes ar artilēriju un mīnmetējiem tam neko nenodara. Protams, gadījumos, ja nav tiešs trāpījums, un trāpīts kaut kur blakus," skaidroja tanka komandieris Aleksandrs.
Kopējais kārtējais palīdzības paketes apjoms ir septiņarpus miljardi kronu jeb apmēram miljards eiro, un Ukraina saņems bezpilota lidaparātus un citu militāro aprīkojumu.
Tomēr lielākais prieks ir par 100 apsolītajiem tankiem, un 10 no tiem jau nogādāti piefrontes zonā. Lai arī šī kaujas tehnika radīta pagājušā gadsimta 70.gados, tā ir modernizēta, tai skaitā aprīkota ar nakts redzamības iekārtām.
Tanks bija un vēl joprojām ir galvenais atbalsts kājniekiem, un pēc apmācībām kādā poligonā, tie dosies uz kaujas lauku.
Jāatgādina, ka Dānija ir viena no retajām valstīm, kas Kijivai apsolījusi un līdz pavasarim piegādās arī iznīcinātājus F-16. Tie varētu palīdzēt apturēt Krievijas uzbrukumus un pārņemt iniciatīvu frontē.
Grūtības frontē
Izskatās, ka rietumvalstu kavēšanās piešķirt Ukrainai papildu palīdzību negatīvi atsaucas arī uz notikumiem frontē.
ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi jaunākajā ziņojumā par karadarbības gaitu apgalvo, ka Krievijas karaspēkam ir izdevies pavirzīties uz priekšu Zaporižjas apgabala rietumos un atgūt pozīcijas, kuras Ukrainas aizstāvji bija ieņēmuši vasarā īstenoto pretuzbrukumu operāciju laikā.
Ukrainas armijai klājas grūti arī stratēģiski svarīgajā Marjinkas pilsētā Doneckas apgabalā. Krievija šonedēļ paziņoja, ka tās spēkiem ir izdevies iegūt pilnīgu kontroli pār pilsētu. Ukrainas militārā vadība gan noliedza šīs ziņas un apgalvoja, ka cīņas par Marjinku turpinoties.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājās gaisā".
