Šajās svētku dienās, kad pirmo reizi visā Ukrainā Ziemassvētkus atzīmē vienā laikā ar Eiropu, Ukrainas parlamentā reģistrēts likumprojekts, kas paredz būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā ukraiņi tiek iesaukti armijā. 

Kara plosītajā valstī tas ir ļoti būtisks process. Krievijas pilna apmēra iebrukums tuvojas savai otrajai gadskārtai, frontē jau karo apmēram viens miljons Ukrainas karavīru, taču lieli ir arī zaudējumi.

Oficiāli dati nav pieejami, taču zināms, ka bojāgājušo ir daudz – pietiek aizbraukt uz frontei tuvākajām kapsētām, lai redzētu Ukrainas karogu jūru. Ar karogiem šeit godina bojāgājušo karavīru kapavietas.

Uzbrukums turpinās, un pieaug arī Ukrainas armijas vajadzības pēc papildu karavīriem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušā nedēļā savā gada noslēguma preses konferencē pauda, ka armijai nepieciešami vēl 450 tūkstoši līdz 500 tūkstoši karavīru. 

25. decembrī Ukrainas parlamentā reģistrēts likumprojekts, kurā mērķis ir uzlabot armijas štata komplektēšanu.

Turpmāk armijā varētu iesaukt arī vīriešus no 25 gadu vecuma (līdz šim tas bija no 27 gadiem). Tiks vienkāršota arī pavēstes izsniegšanas kārtība. To varēs piegādāt gan personīgi, gan e-pastā.

Stingrāks kļūs arī uzraudzības process – visiem militārajā uzskaitē esošajiem pilsoņiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem būs jānēsā līdzi atbilstoši dokumenti. Pat ārvalstīs esošie vīrieši vecumā no 18 līdz 60 gadiem nevarēs saņemt Ukrainas konsulāros pakalpojumus bez militārās reģistrācijas dokumentiem.

Tāpat likumprojekts paredz atcelt ierobežojumus studentiem, kas vēlas apgūt otru augstāko izglītību. Mobilizācija varētu skart arī ierēdņus un pašvaldību iestāžu darbiniekus, izņemot atsevišķas augstākā līmeņa amatpersonas.

Likumprojekts arī paredz bargus sodus tiem, kas pārkāps to. Cita starpā pārkāpējus sagaida tādas sekas kā ierobežojumi veikt darījumus ar kustamo vai nekustamo īpašumu, ierobežojumi vadīt automašīnu vai iegūt vadītāja tiesības, ierobežojumi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un citi.

Likumprojekts arī pirmo reizi paredz iespēju karavīriem demobilizēties.

Šis arī ukraiņiem ir ļoti svarīgs jautājums, jo miljons cilvēku jau karo gandrīz divus gadus no vietas; lielākā daļa no viņiem atpūtā bijuši pavisam maz, un Ukrainā pēdējā laikā arvien skaļāk ir dzirdamas karavīru sievu un māšu balsis, kas prasa taisnīgu risinājumu – ļaut tuvajiem demobilizēties, armijā iesaucot citus.

Un šis bija viens no jautājumiem, kas vairākkārt otrdien tika aktualizēts Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija preses konferencē. Viņš pirmo reizi organizēja šādu preses konferenci. 

Par iespēju demobilizēties pēc 36 mēnešiem jeb trim gadiem frontē Zalužnijs teica, ka ļoti labi saprot un zina, cik sarežģītos un smagos apstākļos karavīri frontē šobrīd dara savu darbu.

"Pateicoties tam (darbam) mēs te šobrīd varam mierīgi runāt. Viņiem ir ļoti, ļoti smagi! Protams, ka man gribētos, ka tie cilvēki, kas dodas uz fronti, un tie, kas šobrīd karo, skaidri zinātu, cik ilgi viņiem būs jākaro. Kopā ar Aizsardzības ministriju mēs vienojāmies par 36 mēnešiem. Ar diviem nosacījumiem – pirmais, ja nebūs saasinājumi frontē. Un otrais – pats galvenais, ka būs ar ko nomainīt šos cilvēkus pēc 36 mēnešiem," sacīja amatpersona. "Un tagad valdība, kas uzņēmusies likumu ieviest, manuprāt, skaidri saprot, kādas ir mūsu valsts iespējas. Un es ceru, ka mēs tiksim galā ar šo uzdevumu un atradīsim, ar ko nomainīt šos cilvēkus, kas šobrīd strādā ļoti smagos apstākļos."

Valdības sagatavotais likumprojekts ir veids, kā armijas vajadzības nodrošināt.

Zalužnijs pats otrdien preses konferencē izvairījās nosaukt jebkādus skaitļus, kad tika vaicāts par armijas vajadzībām attiecībā uz papildu  karavīriem.

Bruņoto spēku komandieris vairākkārtīgi uzsvēra, ka šis karš nav nekāds tiešraides šovs un katru ukraiņu soli vēro arī ienadinieks. 

Taču, vispārīgi runājot, Zalužnijs pateicās sabiedrotajiem par atbalstu Ukrainas armijas kaujas spēju stiprināšanā un pauda pārliecību, ka sabiedrotie paliks kopā ar ukraiņiem un visas problēmas būs iespējams atrisināt. 

Kā vienu no savām lielākajām kļūdām aizgājušā gadā Zalužnijs minēja, ka bija domājis, ka pie noteikta frontē nodarīto zaudējumu sliekšņa Krievija varētu apstāties, jo pie tādiem zaudējumiem apstātos jebkurš. 

Bet Krievija turpināja uzbrukt, neskatoties uz milzīgiem zaudējumiem. Arī Ukraina nepadosies – turpinās cīņu par katru kvadrātmetru Ukrainas zemes. Un, kā solīja Zalužnijs, tad nākamais – 2024. – gads kaujas laukā atšķirsies no tā, ko redzējām 2023. gadā. 

"2024. gads ne tikai vienkārši atšķirsies, bet tam arī ir jāatšķiras no 2023. gada, citādi mūs sagaida tas, par ko es rakstīju ("The Economist" rakstā)," norādīja Ukrainas bruņoto spēku komandieris Valērijs Zalužnijs. 

"Mēs esam apzinājuši tās problēmas un esam atraduši tām arī apmēram par 90% risinājumus, kas nākošajā gadā palīdzēs mums būt efektīvākiem un pats galvenais – glābt cilvēku dzīvību. Pie tā strādājam. Kopā ar mums ir mūsu partneri, kuri arī, protams, ir ieinteresēti šajos jautājumos. Un es varu jums apliecināt, ka nākošais kara gads atšķirsies. Mēs darām visu iespējamo, lai tas tā būtu," sacīja amatpersona.

Ukraiņi arī palielina dronu ražošanu valstī un citādi mēģina stiprināt militārās rūpniecības ražošanas kapacitāti, lai segtu esošās un plānotās vajadzības tuvākajā laikā.

Opozīcijas partijas "Tēvzeme" līdere Jūlija Timošenko, vērtējot likumprojektu, jau ir paziņojusi, ka partija to pagaidām iesniegtajā versijā neatbalstīs. 

Visdrīzāk iebildumi būs arī no citiem opozīcijas politiķiem un sagaidāms, ka parlamentā par likumprojektu būs ļoti smagas debates, jo tas skar ļoti lielu sabiedrības daļu.

Darbu pie tā parlaments sāks janvārī.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājās gaisā".