Pretuzbrukuma galvenais virziens – dienvidi
Laikraksts "The New York Times" izsaka minējumu par to, kas ir galvenais Ukrainas pretuzbrukuma trieciena virziens. Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas par Ukrainas armijas pretuzbrukuma jaunā posma galveno trieciena virzienu ir kļuvuši Ukrainas dienvidi.
Ukrainas pavēlniecība informējusi Vašingtonu par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu galvenā trieciena virzienā – uz dienvidiem no Orihivas Zaporižjas apgabalā.
Kā vēsta laikraksts, atsaucoties uz ASV amatpersonām, Ukrainas varas iestādes paziņojušas amerikāņu amatpersonām, ka pastiprinātas karaspēka grupas mēģinās iziet cauri okupantu izveidotajiem mīnu laukiem līdz Zaporižjas apgabala Tokmakas pilsētai. Ja tas izdosies, Ukrainas armija mēģinās sasniegt Melitopoli.
Ukrainas armijas mērķis ir pārraut sauszemes koridoru starp Krimu un citām īslaicīgi okupētajām teritorijām vai vismaz virzīties pietiekami tālu, lai pussala nonāktu Ukrainas artilērijas darbības zonā.
Ukraina raida cīņā svaigus spēkus
Saskaņā ar avotu teikto, Ukrainas bruņotie spēki ir iesaistījuši kaujā dažus no jaunajiem formējumiem, kas sagatavoti speciāli pretuzbrukumam un līdz šim turēti rezervē.
Laikraksts atzīmē, ka pēc pretuzbrukuma sākuma jūnija sākumā ne viss noritēja pēc plāna. Viena no ASV amatpersonām atzina, ka pretuzbrukums ir liels pārbaudījums.
Smagajā cīņā ieplūst tūkstošiem karavīru, no kuriem daudzi ir apmācīti un aprīkoti Rietumos un līdz šim tikuši turēti rezervē.
Arī ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi vēsta, ka Ukrainas armija trešdien uzsāka nozīmīgu mehanizētu pretuzbrukuma operāciju Zaporižjas apgabala rietumos un virzījās uz dienvidiem no Orihivas.
Līdz šim Ukrainas armija vairākos frontes posmos ir veikusi uzbrukuma darbības, ko novērotāji interpretē vai nu kā Krievijas aizsardzības vājo vietu meklēšanu, vai arī kā maldinošus manevrus, kuru mērķis ir novērst ienaidnieka rezerves no galvenā trieciena vietas.
Zelenskis: Gatavojamies Krimas deokupācijai
Ukrainas armija pārvietojās lēni, ko pēdējās nedēļās ir atzinusi arī Ukrainas pavēlniecība, galvenokārt blīvo mīnu lauku un gaisa spēku atbalsta trūkuma dēļ.
Saskaņā ar "New York Times" avotu teikto, par labu ukraiņu ofensīvas pastiprināšanai darbojas trīs faktori: pirmkārt, virzība cauri mīnu laukiem ir bijusi lēna, bet stabila. Otrkārt, Ukrainas armija var izmantot sekas, ko radījusi Krievijas karavīru vidū populārā ģenerāļa Ivana Popova atlaišana. Un, treškārt, pastāvīgie Ukrainas triecieni Krievijas aizmugures infrastruktūrai ir izraisījuši traucējumus frontes apgādē, tostarp ar munīciju.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ikvakara uzrunā sacīja, ka tiekot gatavots Krimas deokupācijas soļu saraksts.
"Gatavojam arī Krimas deokupācijas soļu sarakstu. Tie ir visaptveroši soļi: drošība, ekonomika un sociālā sfēra. Mēs varam ātri no jauna integrēt Krimu Ukrainas valsts struktūrā. Faktiski jau tagad okupantiem vajadzētu padomāt – kamēr Krimas tilts vēl kaut cik turas, viņiem jāatgriežas mājās Krievijā.
Krima tāpat kā pārējā Ukraina būs brīva – brīva no visa krievu ļaunuma, sākot ar krievu raķetēm un beidzot ar katru krievu okupantu. Krievija zaudēs šo karu, un neviena raķete to neglābs."
Tikmēr naktī uz ceturtdienu Krievija kārtējo reizi ar raķetēm un droniem apšaudījusi ostu infrastruktūru Odesas apgabalā, kā rezultātā ir cietušie un nodarīti postījumi infrastruktūrai. Kā NATO un Ukrainas padomes sēdē norādījis vicepremjers Oleksandrs Kubrakovs, 9 dienu laikā Krievijas iebrucēju uzbrukumu rezultātā tika bojātas un daļēji iznīcinātas 26 ostas objekti un pieci kuģi.
Nodos pierādījumus krimināltiesai Hāgā
Tāpat "The New York Times" vēsta, ka ASV prezidents Džo Baidens slepus pavēlējis nodot pierādījumus par Krievijas iebrucēju pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā Starptautiskajai Krimināltiesai Hāgā. ASV izlūkdienesti ir savākuši dažāda veida informāciju, tostarp informāciju par Krievijas amatpersonu lēmumu tīši uzbrukt Ukrainas civilajai infrastruktūrai un piespiedu kārtā deportēt tūkstošiem ukraiņu bērnu no okupētās teritorijas.
Daļu no šiem pierādījumiem tās jau ir nodevušas Ukrainas prokuroriem, taču iepriekš atturējās informācijā dalīties ar Hāgu. Atsaucoties uz informētiem avotiem, tiek rakstīts, ka, pēc amatpersonu domām, tas liecina par nopietnām pārmaiņām ASV politikā.
Amatpersonas atzīmēja, ka Pentagons jau iepriekš ir iebildis pret to, jo baidījās radīt precedentu, kas ļautu vajāt ASV militārpersonas. Precīzi gan neesot zināms, kas tieši pamudināja Baltā nama saimnieku pieņemt šādu lēmumu.
Aicina prasīt atbildību par graudu krīzi
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens aicinājis Āfrikas valstu līderus, kas samitā šonedēļ apmeklē Sanktpēterburgu, izdarīt spiedienu uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un pieprasīt atbildes par samilzušo graudu krīzi, kas nabadzīgākās valstīs rada lielas problēmas.
Blinkens uzstāja, ka Āfrikas līderi zina, ka pieaugošās pārtikas cenas, graudu un mēslojuma trūkums ir tiešs Putina izvērstā kara Ukrainā rezultāts.
Pēdējās dienās Maskava ir centusies nomierināt Āfrikas partnerus, sakot, ka saprot viņu "bažas" par šo jautājumu. Kremlis paziņojis, ka "bez šaubām" esot gatavs graudus bez maksas eksportēt uz Āfrikas valstīm, kurām tie ir nepieciešami.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un nocietinātās Krievijas okupācijas spēku pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
