Ļvivā 6. jūlija raķešu triecienā visvairāk cieta četri daudzdzīvokļu nami Striska ielā. Ēkām remontē jumtus, liek logus, kā arī atjaunoto fasādes. Diemžēl darbi nesokas ļoti ātri, jo daudzus materiālus nākas importēt no ārzemēm,
taču būvniecību plānots pabeigt līdz gada beigām un pēc tam ķerties pie iekštelpu apdares.
Tikmēr ēku iemītnieki uz laiku pārvākušies pie radiniekiem, īrē citus mitekļus, bet 15 cilvēki izmanto iespēju dzīvot pagaidu moduļu mājās.
Tikmēr Harkivas apgabala Ruska Lozovas ciematā, ko uz laiku bija okupējis Krievijas karaspēks, jau pabeigta poliklīnikas atjaunošana. Šeit sešas dienas nedēļā strādā divi ārsti un divas medmāsas, kas nodrošina medikamentus, vakcināciju, kā arī uzturēšanos dienas stacionārā. Ciematā patlaban dzīvo tikai trešdaļa no pirmskara 5000 iedzīvotāju, taču daudzi sāk atgriezties dzimtajā vietā. Mediķu palīdzība dienā tiek sniegta apmēram 15 pacientiem, bet to skaits pieaugs pēc atgriešanās pie ierastā dzīves ritējuma.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
