Uz to savā jaunākajā ziņojumā par situāciju frontē Ukrainā norāda Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas analītiķi.  

Siltais rudens, kā arī barība, kas bija palikusi uz kara dēļ neapstrādātajiem laukiem, visticamāk, ir veicinājuši grauzēju skaita strauju pieaugumu. Bet līdz ar aukstāka laika iestāšanos žurkas un peles meklē patvērumu transportlīdzekļos un ierakumos.

Grauzēju klātbūtne var pastiprināt spiedienu gan uz Ukrainas, gan uz Krievijas karavīru morāli, norāda britu militārie analītiķi. Turklāt žurkas un peles var apdraudēt arī militāro ekipējumu, piemēram, pārgraužot kabeļus.

Oficiāli neapstiprināti ziņojumi arī liecina, ka Krievijas vienībās sāk pieaugt saslimšanas gadījumu skaits, ko saista ar grauzēju problēmu.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājās gaisā".