Uz šī fona izceļas Ukrainas kaimiņvalsts Ungārija, kas atteikusies sniegt militāro palīdzību Ukrainai, kritizē jau ieviestās ES sankcijas un sūta amatpersonas uz Maskavu, lai vienotos par Krievijas gāzes papildu piegādēm.
Hungary. A campaign encouraging people to fill in the national consultation on sanctions against Russia.
— Saskia Dekkers (@saskiadekkers) October 19, 2022
"Brussels sanctions " are visually depicted by the Orbán government as bombs, which it claims will " destroy us ".
The consultation: https://t.co/t9jNuLOqOB Picture @444hu pic.twitter.com/JulEfaUnop
Ungārija saspīlēto ģeopolitisko apstākļu kontekstā nereti tiek asociēta kā Trojas zirgs, kura simpātijas meklējamas drīzāk Austrumu, ne Rietumu virzienā. Ungārija arī pēc Krievijas agresijas Ukrainā turpina spēlēt dubulto spēli – saglabāt attiecības ar Kremli un tajā pašā laikā pilnībā "neizkrist no Eiropas Savienības un NATO pulciņiem".
Ungārijas nostāja ir izaicinājums ES vienotībai
Ungārijas divējādo pieeju nosaka vairāki aspekti – vēsturiski, iekšpolitiski un līderu redzējums par attiecību veidošanu ar noteiktiem spēlētājiem. Krievijas agresija šī gada februārī šos aspektus tikai paspilgtinājusi un izgaismojusi.
Ungārija ir izaicinājums ES un NATO vienotībai. Tās darbības ir arī pierādījums, ka Krievijas (Vladimira Putina) īstenotā "skaldi un valdi" politika ir bijusi sekmīga, it īpaši Ungārijas kontekstā.
Raugoties uz cēloņiem, kas mūsdienās nosaka Ungārijas attiecības ar Ukrainu, nepieciešams atskatīties uz Ungārijas un Ukrainas divpusējo attiecību saskarsmes un konflikta punktiem, kas ir bijuši klātesoši jau ilgākā laika posmā.
Mūsdienu formālo attiecību sākums meklējams pēc komunisma ēras beigām 1989. gadā un Ukrainas neatkarības atgūšanu pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā.
Jau kopš tā laika divpusējo attiecību kontekstā viens no galvenajiem strīdu objektiem ir saistīts ar ungāru kā etniskās minoritātes tiesībām Ukrainas rietumu reģionos.
Saskaņā ar Ukrainas statistikas datiem Aizkarpatu reģionā Ukrainā dzīvo apmēram 150 000 ungāru.
Viņu saikne ar konkrēto reģionu meklējama jau 10. gadsimtā. Tātad tā ir kopiena, kas ir iesakņojusies un kura apdzīvo noteiktu teritoriju, saglabājot tradīcijas, kultūru un valodu. Arī šobrīd pēc vairāku gadsimtu ilga perioda, kā arī dažādu ģeopolitisko notikumu satricinājumiem tā ir pietiekami izteikta un vienota kopiena. Šajā reģionā ir vairākas pilsētas, kur uzraksti tiek rakstīti gan ungāru, gan ukraiņu valodā, kā arī tiek svinēti gan Ungārijas, gan Ukrainas nacionālie svētki.
Budapešta aizstāv ungāru minoritāti Ukrainā
Lai arī ungāru tiesību aizsardzība ir bijusi vienmēr klātesoša Ungārijas attiecību veidošanā ar Ukrainu, tā īpašu saspīlējumu piedzīvoja 2017. gadā, kad tā laika Ukrainas prezidents Petro Porošenko izsludināja parlamenta pieņemto Izglītības likumu, kas paredzēja, ka visās Ukrainas skolās, sākot ar piekto klasi, būtu jāmācās tikai ukraiņu valodā.
Tas atcēla 2002. gadā pieņemto likumu, kas noteica, ka etnisko minoritāšu apdzīvotos reģionos ir iespējams iegūt izglītību noteiktās tautības valodā. Lai gan šis 2017. gadā pieņemtais regulējums galvenokārt bija domāts, lai mazinātu krievu valodas lietojumu Ukrainā, tas attiecās arī uz ungāru tiesībām apgūt izglītību ungāru valodā Aizkarpatu reģionā Ukrainā, ko oficiāli un finansiāli atbalstīja arī Ungārijas valdība.
Šis Ukrainas lēmums satricināja divpusējās Ukrainas un Ungārijas attiecības. Jau drīz pēc likuma izsludināšanas Ungārija, izmantojot divpusējo un daudzpusējo attiecību formātu, norādīja uz Ungārijas skatījumā nepieņemamu politiku, ko Ukraina īsteno tās teritorijā attiecībā uz ievērojamas minoritātes tiesībām.
1/3 Some hideous news from 🇭🇺Hungary. That👇 is an illustration from an official Hungarian geography school textbook for the 8th grade.
— Danylo Mokryk (@DMokryk) September 7, 2022
It is accompanied by a capture asking "Who should 🇺🇦Ukraine belong to?" pic.twitter.com/eYQXGQnTRB
Šis jautājums tika akcentēts no Ungārijas puses arī attiecībā uz Ukrainas centieniem integrēties Eiropas Savienībā un NATO. Pēc likuma apstiprināšanas Ungārijas ārlietu ministrs nāca klajā ar paziņojumu, ka Ungārija turpmāk bloķēs Ukrainas centienus integrēties NATO un ES.
Tas bija pagrieziena punkts Ungārijas attiecību veidošanā, jo pirms tam Ungārija atbalstīja Ukrainas integrācijas centienus, kā arī bezvīzu režīmu starp Ukrainu un ES, kas, pirmkārt, jau atvieglotu Ungārijas pilsoņu un ungāru neierobežotu un atvieglotu pārvietošanos starp abām valstīm.
Ukrainai bažas par iejaukšanos tās iekšlietās
Šī Ungārijas pieeja atspoguļojusies ne tikai Ukrainas integrācijas ES atbalstīšanā, bet arī veidojot ciešākas NATO un Ukrainas attiecības. Pēc 2014. gada, kad Krievija nelikumīgi anektēja Krimu, NATO aizsardzības vai ārlietu ministru sanāksmju laikā nereti tika aicināti arī sadarbības partneri, it īpaši Ukraina un Gruzija.
Tā bija lieliska iespēja visiem ministriem iepazīties ar konkrētā partnera redzējumu par notikumu attīstību, kā arī apspriest aktuālos jautājumus partneru integrācijas NATO kontekstā. Tam ir gan simboliska, gan praktiska nozīme.
Pēc 2017. gada Ungārija, izmantojot veto tiesības, šādu formātu (NATO–Ukrainas padomes sasaukšana) neatbalstīja, galvenokārt argumentējot ar pārkāpto minoritāšu tiesību jautājumu.
Papildus izglītības valodas jautājumam 2018. gadā parādījās vēl viens saspīlējuma elements Ungārijas–Ukrainas divpusējo attiecību kontekstā.
Proti, 2018. gada martā Ukrainas valdība pieņēma lēmumu atjaunot militāro bāzi Berehovā – ungāru apdzīvotā pilsēta – vien apmēram 10 kilometru attālumā no Ukrainas un Ungārijas robežas. Plāns paredzēja šajā bāzē izvietot ap 800 Ukrainas karavīru.
Lai gan bāze pilnvērtīgi nav joprojām atjaunota, paziņojums un ambīcijas to darīt ir vēl vairāk mazinājusi divpusējo Ungārijas un Ukrainas attiecību uzticēšanos un caurskatāmību.
To vēl vairāk pastiprināja skandāls, kas izvērtās 2018. gadā, kad Ukrainas varas iestādes identificēja gadījumus, kad Ungārijas konsulāta darbinieki Berehovā piešķīra ungāriem Ungārijas pilsonību, neievērojot Ukrainas likumdošanu. Rezultātā Ukraina pasludināja Ungārijas konsulu Berehovā par persona non grata, izraidot viņu no Ukrainas.
Orbāns paļaujas uz Krievijas gāzes piegādēm
Ungārijas atbalsta nesniegšana Ukrainai tiek pamatoti saistīta arī ar Ungārijas atkarību no Krievijas energoresursiem. 2021. gadā Ungārijas valdība parakstīja vienošanos ar Krievijas gāzes koncernu "Gazprom", saskaņā ar kuru nākamos 15 gadus Ungārija plāno importēt 4,5 miljardus kubikmetru Krievijas gāzes ik gadu.
Gāze tiek transportēta pa TurkStream gāzes cauruļvadu. Tas pilnībā apiet Ukrainu, caur kuru pirms tam tika transportēta gāze Ungārijas vajadzībām.
Gāzes tranzītam pilnībā apejot Ukrainu, kas viņiem bijis viens no galvenajiem ienākumiem vairākus gadu desmitus, ukraiņi zaudē ievērojamus līdzekļus.
Pēc Ungārijas panāktās vienošanās Ukrainas valdība nāca klajā ar paziņojumu, ka šis darījums ir ekonomiski nepamatots, bet politiski motivēts, lai apmierinātu Kremļa intereses.
Enerģētikas politika, ko piekopj Ungārija, nereti tiek skatīta caur Ungārijas premjera Viktora Orbāna un viņam pietuvināto politiķu izdevīguma prizmu. Noslēdzot līgumus, kas ir pretrunā labu kaimiņattiecību pieejai, kā arī kopējam ES mērķim mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas, tas norāda uz personīgajām interesēm.
Krievija ir spējusi piedāvāt pietiekami "pievilcīgu burkānu" Orbānam un viņa līdzgaitniekiem, kas atspoguļojas Ungārijas ārpolitikā un it īpaši attiecību veidošanā ar Ukrainu.
Ungārija nav prokrieviska, bet arī ne proukrainiska
Visbeidzot jāakcentē arī Ungārijas sabiedrības noskaņojums, kas ir veidojies gan vēsturisko notikumu kontekstā, gan arī Orbāna piekoptās politikas ietvaros. Būtu nepamatoti apgalvot, ka lielākā daļa Ungārijas iedzīvotāju ir noskaņoti par labu Krievijas piekoptajai politikai un atbalsta Putina uzsākto agresiju.
Tam par piemēru kalpo arī fakts, ka Ungārija ir pieprasījusi un tajā tiks izvietoti papildu NATO sabiedroto spēki, kas līdzīgi kā Latvijā būs klātesoši ikdienā, pildot noteiktus pienākumus. Proti, zināmas drošības bažas ir klātesošas.
Ungārijas nostāju attiecībās ar Ukrainu ietekmē ne tik daudz Krievijas darbības, kā Orbāna un viņa politikas atbalstītāju skatījums uz Rietumiem un to ideoloģiju.
Orbāns jau gadiem ilgi nav slēpis kritiku par noteiktām ar liberālām vērtībām saistītām politikām, ko atspoguļo Eiropas Savienība un vēlas iedzīvināt visā ES līmenī.
Neatkarīgi no tā, vai tas ir saistīts ar dzimumu līdztiesību vai dažādu minoritāšu jautājumiem, Orbāna pozīcija ir bijusi pretēja kopējiem ES iestāžu uzstādījumiem.
Šāda strikta pozīcija ir kalpojusi par katalizatoru iedzīvotāju atbalstam, tomēr tas automātiski nenozīmē, ka tas vienlaicīgi ir atbalsts arī Krievijai un Putina piekoptajai politikai.
Respektīvi, Ungārija nav prokrieviski noskaņota, bet tajā pašā laikā Krievijas agresija Ukrainā nav padarījusi Ungāriju proukrainiskāk noskaņotu.
Ungārija piekopj ļoti izteiktu nacionālu politiku, kas izpaužas gan tās iekšpolitikā, gan ārpolitikā, kas nereti nonāk pretrunā ar NATO un Eiropas Savienības solidaritāti un vienotību.
