Zelenska otrais ceļojums uz Vašingtonu bija daudz grūtāks nekā pirmais. Decembrī, viesojoties Kongresā, viņš saņēma varoņa cienīgu sagaidīšanu, bet šoreiz viņš pavadīja laiku slēgtās sanāksmēs, cenšoties pārvarēt pieaugošo kara nogurumu no republikāņu puses.
Daļa republikāņu draud bloķēt demokrātu prezidenta Džo Baidena pieprasījumu pēc jaunas 24 miljardu ASV dolāru (22,5 miljardu eiro) palīdzības paketes Ukrainai.
Viņi arvien stingrāk iestājas par palīdzības izbeigšanu, jo Kongress līdz šim jau ir apstiprinājis atbalstu Ukrainai 100 miljardu ASV dolāru (93,9 miljardu eiro) apmērā, tostarp 43 miljardus ASV dolāru (40,4 miiljardus eiro) ieroču iegādei.
Daļa republikāņu uzskata, ka naudu varētu labāk tērēt ASV robežu drošības stiprināšanai, taču pastāv arī bažas par Kijivas pretuzbrukuma tempu un to, ka korupcija Ukrainā nozīmē naudas veltīgu izniekošanu.
Kā atzina Zelenskis, sarunas ar kongresmeņiem bijušas tiešas, atklātas un detalizētas.
"Es jutu uzticību – uzticību, kas vienmēr ir vienotības pamatā. Bija skaidri, tieši jautājumi no Pārstāvju palātas locekļiem un senatoriem. Bija tiešas atbildes. Ukrainas prioritāte ir nodrošināt nepieciešamo caurskatāmību mūsu attiecībās ar Ameriku," sacīja Zelenskis.
Arvien tuvojas arī ASV prezidenta vēlēšanas, tādēļ republikāņu retorika par naudas tērēšanu savu pilsoņu labā, nevis tās atdošana Ukrainai, domājams, tikai pieaugs.
Pēc Kongresa apmeklējuma Pentagonā Zelenskis tikās ar ASV aizsardzības ministru Loidu Ostinu. Gaidītākā Zelenska tikšanās bija ar Baltā nama saimnieku Džo Baidenu.
Savā uzrunā Baidens sacīja, ka pirmie ASV tanki "M1 Abrams" nonāks Ukrainā nākamnedēļ.
Pentagons vēlāk precizēja, ka runa ir par 325 miljonu ASV dolāru (305 miljonu eiro) vērtu palīdzības paketi. Šī palīdzība ietver pretgaisa aizsardzības raķetes, munīciju augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmām HIMARS, prettanku ieročus un artilērijas šāviņus. Palīdzības paketē ir ietverti 155 mm šāviņi ar kasešu munīciju, ko Vašingtona jūlijā pirmoreiz piekrita piegādāt Ukrainai, neraugoties uz bažām par ilgtermiņa risku, ko tā rada civiliedzīvotājiem.
ASV paziņoja, ka ir saņēmusi Ukrainas apliecinājumus par šo ieroču radītā riska civiliedzīvotājiem samazināšanu līdz minimumam, tostarp nelietojot kasešu munīciju apdzīvotos rajonos.
Tomēr šajā palīdzības paketē nav tālas darbības rādiusa raķešu ATACMS, kuras Kijiva bija lūgusi vairākkārt.
Pēc tikšanās Zelenskis piebilda, ka Ukrainas karavīri šobrīd cīnās tā, kā kādreiz ASV prezidents Abrahams Linkolns aicināja cīnīties ģenerāli Ulisu Grāntu:
"Prezidenta Linkolna vārdi: "Turies ar buldoga tvērienu, grauz un žņaudz, cik vari," atspoguļo tieši to, kā karo ukraiņi."
Pēc Zelenska teiktā, nekad agrāk Krievijas diktatūra nav saskārusies ar tik spēcīgu pretestību un nekad vairs Krievija nespēs iznīcināt nevienu citu tautu.
Zelenskis norādīja, ka Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam bijis garš Eiropas valstu saraksts, kuras viņš plānoja iznīcināt – ja Ukraina kristu, pusei Eiropas draudētu nonākšana Maskavas ietekmes sfērā.
Taču, sastopot spēcīgu Ukrainas pretošanos, viņš tagad ir spiests pazemoties un meklēt atbalstu pie Ziemeļkorejas un Irānas.
Tomēr amerikāņu investīcijas Ukrainas drošībā un globālajā brīvības aizsardzībā strādājot – par simt procentiem un līdz pēdējam centam.
Zelenskis no savas puses īpaši izcēla to, ka ir panākta ilgtermiņa vienošanās, proti, par kopīgu ieroču ražošanu.
"Tas ir jauns mūsu vienotības līmenis! Kopražošana aizsardzības nozarē ar ASV ir vēsturiska lieta. Jauna industriālā bāze, jaunas darba vietas abām mūsu tautām. Jo īpaši Ukraina varēs ražot pretgaisa aizsardzības sistēmas. Mēs gatavojamies kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm izveidot jaunu aizsardzības ekosistēmu, lai ražotu ieročus, lai kopā vēl vairāk stiprinātu brīvību un dzīvības aizsardzību," sacīja Ukrainas līderis.
Pēc vizītes Vašingtonā Zelenskis jau ieradies Kanādā, kur viņš tiksies ar Kanādas premjeru Džastinu Trudo un teiks uzrunu Kanādas parlamentā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
