Ukrainas un rietumvalstu izlūkdienesti jau vairākas nedēļas ziņo, ka Krievijas karaspēks cenšas sasniegt Doneckas apgabala administratīvās robežas un pašlaik tā galvenais mērķis ir stratēģiski nozīmīgās Časivjaras pilsētas ieņemšana.

Ukrainas Bruņoto spēku komandieris Oleksandrs Sirskis nedēļas nogalē paziņoja, ka iebrucējiem ir uzdots sagrābt Časivjaru līdz 9. maijam, kad Krievijā atzīmēs tā dēvēto Uzvaras dienu.

Časivjarā atrodas nozīmīgs transporta mezgls, kas ved uz Kostjantiņivkas pilsētu, bet no turienes uz Pokrovskas pilsētu, kas arī varētu būt potenciāls iebrucēju mērķis. Vēl viens iemesls, kāpēc Krievija tiecas iekarot Časivjaru, ir tās ģeogrāfiskais novietojums. Pilsēta atrodas augstienē, kas paver labākas manevru iespējas īstenot turpmākas uzbrukumu operācijas.

Domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi norādījuši, ka iebrucējiem diez vai līdz 9. maijam izdosies ieņemt Časivjaru. Taču Krievijas spēki izmanto to, ka ukraiņiem trūkst munīcijas un pretgaisa aizsardzības spēju, tāpēc krievi pie Časivjaras virzoties uz priekšu straujāk nekā pie agrāk ieņemtās Avdijivkas vai Bahmutas.

Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs svētdien paziņoja, ka situācija Ukrainas austrumos ir saspringta, bet Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs sacīja, ka Ukrainas karaspēks gatavojas atvairīt Krievijas ofensīvu, kas ir gaidāma maija beigās un jūnija sākumā, taču neslēpa, ka bez Rietumu militārās palīdzības tas būs "katastrofāli grūti".

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā raidsabiedrībai PBS uz jautājumu, vai valsts aizstāvji spēs atvairīt gaidāmo Krievijas ofensīvu bez papildu militārās palīdzības no ASV, atbildēja noliedzoši.

"Atklāti sakot, varu jums teikt, ka bez šī atbalsta mums nebūs nekādu izredžu uzvarēt. Mums ir jābūt daudz spēcīgākiem par savu ienaidnieku. Šodien mūsu artilērijas šāviņu attiecība ir 1 pret 10. Vai mēs spēsim noturēt savas pozīcijas? Nē. Ņemot vērā šo statistiku, viņi mūs katru dienu atspiedīs atpakaļ. Lai nosargātu 100% no tā, kas ir mūsu kontrolē, artilērijas lādiņu attiecībai vajadzētu būt 10 pret 10," sacīja Zelenskis. "Viņiem ir neierobežots skaits cilvēku un daudz artilērijas lādiņu. Viņi pret mums izmanto tūkstošiem dronu. Sakiet, lūdzu, kā jūs varat cīnīties pret šiem tūkstošiem, ja jums nav ieroču, ar kuriem tos notriekt?"

Zelenskis arī norādīja uz to, ka ASV, Lielbritānija un Francija palīdzēja Izraēlai atvairīt simtiem dronu un raķešu, ko naktī uz svētdienu izšāva Irāna. Tajā pašā laikā rietumvalstu sabiedrotie nepiegādājot pietiekami daudz ieroču, kas spētu aizsargāt Ukrainas debesis pret regulārajiem Krievijas uzbrukumiem.

"Izraēla nav NATO dalībvalsts. NATO dalībvalstis aizsargāja Izraēlu. Tās parādīja Irānai, ka Izraēla nav viena. Un tā ir mācība. Tā ir atbilde ikvienam jebkurā kontinentā, kurš saka, ka Ukrainai ir jāpalīdz ļoti uzmanīgi, lai neierautu NATO dalībvalstis karā," teica Zelenskis.

ASV Kongress vairākus mēnešus kavējas apstiprināt likumprojektu, kas paredz piešķirt Ukrainai papildu militāro palīdzību vairāk nekā 60 miljardu dolāru apmērā. Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētājs republikānis Maiks Džonsons vakar paziņoja, ka balsojums par likumprojektu varētu notikt šonedēļ.

Intervijā PBS Zelenskis arī teica, ka Krievijai izdevās iznīcināt Kijivai svarīgu spēkstaciju, jo Ukrainai vienkārši beidzās aizsardzības raķetes.

Trīsarpus nedēļas Krievija ir gandrīz nepārtraukti apšaudījusi Ukrainas elektrotīklu, atstājot vairāk nekā miljons cilvēku bez elektrības.

Krievijas raķetes 11. aprīlī iznīcināja Tripilskas termoelektrostaciju, kas ir viena no lielākajām elektroenerģijas piegādātājām Kijivas apgabalam.

"Lidoja 11 raķetes. Mēs iznīcinājām pirmās septiņas. Četras iznīcināja Tripilsku. Kāpēc? Tāpēc, ka vairs nebija raķešu," intervijā ASV kanālam PBS sacīja Zelenskis. "Mums beidzās raķetes, lai aizstāvētu Tripilsku," viņš teica.

Ukraina kļuvusi arvien vairāk neapmierināta par sabiedroto palīdzības kavēšanos, tostarp pretgaisa aizsardzības, kas, pēc Ukrainas domām, ir steidzami nepieciešama, lai atvairītu nāvējošos Krievijas uzbrukumus.

Aizvadītajā naktī Ukrainā arī plosījusies vētra, kas radīja papildu spriedzi trauslajā valsts enerģētikas sistēmā. Elektroenerģijas piegāde tika pārtraukta tūkstošiem cilvēku.

"Slikto laikapstākļu dēļ 173 apdzīvotās vietas četros reģionos ir bez elektroapgādes," otrdien paziņoja Ukrainas Enerģētikas ministrija.

Dņipropetrovskas centrālajā reģionā, kas ir vissmagāk skartais apgabals, vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku 96 pilsētās un ciemos palika bez elektrības.

Viens no galvenajiem enerģijas piegādātājiem "DTEK" pavēstīja, ka tā inženieri ir strādājuši visu nakti un aizvien turpina darbu, darot visu iespējamo, lai jau drīzumā atjaunotu elektroapgādi visās mājsaimniecībās.

Nacionālais elektrotīkla operators "Ukrenergo" šomēnes brīdināja, ka Ukrainas enerģētikas sistēmai nepieciešams kapitālais remonts atkārtoto Krievijas uzbrukumu dēļ.

Savukārt ASV laikraksts "Washington Post" ziņoja, ka ASV viceprezidente Kamila Harisa februārī lūgusi Zelenski pārtraukt Ukrainas dronu uzbrukumus Krievijas naftas rūpnīcām.

Tas Ukrainas prezidentu sadusmojis un, kā laikrakstam norāda ASV diplomātiskie avoti, tikai pastiprinājis Ukrainas uzbrukumus Krievijas Naftas rūpnīcām. Harisa savā lūgumā norādījusi, ka uzbrukumi palielinās pasaules naftas cenas pieaugumu, kas tikai palīdzēs Krievijai, taču Zelenskis atbildējis, ka dronu triecieni bija rets cerības stars nogurdinošajā karā ar labāk bruņoto un lielāko pretinieku.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala,  bet 2022. gada rudenī Ukrainai sekmīga pretuzbrukuma rezultātā izdevās padzīt okupācijas spēkus no Harkivas apgabala un Hersonas pilsētas. 2023. gada vasarā Ukraina sāka jaunu pretuzbrukumu, taču tas nebija sekmīgs.

Savukārt 2024. gadā ieroču trūkuma dēļ Ukrainai pārsvarā nākas aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem, lai gan Ukrainas vadība uzsver, ka nav atteikusies no mērķa par okupācijas spēku padzīšanu no visas Ukrainas teritorijas.