Ap pusnakti galvaspilsētā Kijivā un tās apkaimē bija dzirdami sprādzieni, kas, visticamāk, bija saistīti ar pretgaisa aizsardzības sistēmu darbību. Pagaidām nav informācijas par uzbrukumu sekām. Šis bija jau sestais raķešu vai dronu uzbrukums Kijivai šī mēneša laikā.
Savukārt virs Sumu apgabala izdevās notriekt divus ienaidnieku palaistos dronus. Vēl divus dronus notrieca virs Poltavas apgabala. Drona atlūzas nokrita uz kādas dzīvojamās ēkas, taču neviens cilvēks necieta. Arī virs Dņipropetrovskas apgabala izdevās notriekt divus Krievijas dronus.
Šie uzbrukumi apliecina Krievijas centienus pastiprināt raķešu un dronu teroru Ukrainā līdz ar ziemas iestāšanos. Pret tiem visefektīvāk var cīnīties ar modernām pretgaisa aizsardzības sistēmām. Ukraina pēdējā gada laikā no sabiedrotajiem ir saņēmusi šādas sistēmas, taču to skaits joprojām nav pietiekams, lai aizsargātu lielāko daļu valsts teritorijas.
ASV gatavas mobilizēt citas valstis Ukrainas atbalstam
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ir aicinājis Kongresu pēc iespējas drīzāk apstiprināt papildu militāro palīdzību Ukrainai. Viņš norādīja, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi ASV nacionālajai drošībai.
Blinkens arī sacīja, ka ASV turpinās mobilizēt valstis visā pasaulē, lai atbalstītu Ukrainas brīvību un neatkarību un nodrošinātu, ka Krievijai neizdodas gūt panākumus pašas uzsāktajā neizprovocētajā karā.
ASV valsts sekretārs norādīja, ka Krievijas vadītājam Vladimiram Putinam joprojām nav izdevies sasniegt savu galveno mērķi Ukrainā – noslaucīt to no kartes un iekļaut Krievijas sastāvā. Blinkens piebilda, ka Krievija ir vājāka militāri, ekonomiski un diplomātiski. Savukārt NATO esot lielāka, spēcīgāka un vienotāka nekā jebkad savā gandrīz 75 gadus ilgajā vēsturē.
Savukārt Baltā nama Nacionālās drošības padomes sekretārs Džons Kērbijs vēlreiz apstiprināja, ka līdz gada beigām ASV varēs izziņot vienu militārās palīdzības paketi Ukrainai, kas pagaidām būs arī pēdējā, jo vienkārši būs beigušies šim mērķim atvēlētie līdzekļi.
Taču Kērbijs apliecināja, ka ASV turpinās atbalstīt Ukrainu. Tāpēc ASV prezidenta Džo Baidena administrācija strādājot pie tā, lai pārliecinātu Kongresu atbalstīt vairāk nekā 60 miljardu dolāru atvēlēšanu turpmākajai palīdzībai Ukrainai. Kērbijs prognozēja, ka šī palīdzība varētu tikt apstiprināta nākamā gada sākumā, pēc tam kad kongresmeņi būs atgriezušies no svētku brīvdienām.
Kērbijs piebilda, ka ar šī jautājuma atrisināšanu nevar kavēties, jo viss liecinot, ka Krievija janvārī vai februārī varētu uzsākt ofensīvu Ukrainas austrumos, tāpēc ukraiņiem steidzami esot nepieciešams papildu bruņojums.
Kijiva: Krievija Ukrainā masveidīgi izmanto Ziemeļkorejas munīciju
Ukraina, atsaucoties uz ASV amatpersonām, ziņo, ka Ziemeļkoreja Krievijai piegādājusi vairāk nekā 1000 konteinerus ar munīciju. Tas Maskavai ļauj turpināt aktīvas uzbrukumu operācijas Ukrainā. Ziņa par Ziemeļkorejas munīcijas piegādi Krievijai nav jaunums, jo vizītēs uz Phenjanu bija devušās vairākas augsta ranga amatpersonas, tai skaitā aizsardzības resora pārstāvji. Taču līdz šim nebija skaidrs to apjoms.
Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" atsaucas uz ASV vēstnieci NATO Džulianu Smitu, kura trešdien informējusi, ka šī Āzijas valsts nesen piegādāja Krievijai papildu ieročus izmantošanai karā pret Ukrainu. Vairāk nekā 1000 konteineru ar militāro aprīkojumu un munīciju transportēti ar kuģiem, un to kustību fiksēja satelīti. Diplomāte piebilda, ka Phenjana apmaiņā, visticamāk, vēlas saņemt no Krievijas citas militārās tehnoloģijas, tai skaitā zeme-gaiss raķetes, bruņumašīnas, kā arī aprīkojumu ballistisko raķešu ražošanai.
Tikmēr Ukrainas militārpersonas informē, ka šī munīcija ir samērā nekvalitatīva, un ir ziņas par tās eksploziju pirms izšaušanas. Tomēr lielais apjoms ļauj Krievijai sniegt spēcīgu uguns atbalstu uzbrūkošajiem kājniekiem un nodara zaudējumus Ukrainas aizstāvjiem.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
