Sadaļas Sadaļas

Pasaules panorāma

ANO migrācijas pakts

Pasaules panorāma

Gada cilvēks lielajā politikā - Donalds Tramps?

Eiropa 2018: noslēgtās programmas un atklātās problēmas

2018. gads Eiropā: noslēgtās programmas un atklātās problēmas

Populisms un protesti, politikas smagsvaru ietekmes mazināšanās un sarežģītas sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) - kādi bija galvenie politiskie akcenti un cik viegli vai drīzāk, cik grūti gāja Eiropā 2018. gadā.

Šogad Briselē sākās cīņa par naudas sadalīšanu nākamajam plānošanas periodam, bet šī cīņa nav galā un šogad nebeigsies – vēl vismaz gadu notiks kaulēšanās par kohēzijas fondiem un tiešmaksājumiem lauksaimniekiem.

Eiropas Komisija cīnījās ar nepaklausīgajām dalībvalstīm. Pret Ungāriju un Poliju ierosināta pārkāpuma procedūra par likuma varas neievērošanu. Šis process būs ilgs. Savukārt Itālijas jaunā populistu valdība visai ātri piekāpās Komisijas prasībai  samazināt budžeta deficītu.

Tikmēr visai klusi tika pabeigta mokoša cīņa, kas iesākās pirms 8 gadiem – Grieķijas glābšana. Augustā noslēdzās pēdējā - trešā programma. Grieķijas sāga atstāja arī nopietnu iespaidu uz eiro starptautisko reputāciju - samazinājās eiro kā maksāšanas līdzekļa izmantošana starptautiskajā apritē, eiro pilnībā nav atguvies vēl joprojām. Taču pašas eirozonas valstis ir izdevies dabūt pie kārtības.

“Šogad un nākamgad tiek prognozēts, ka nevienā Eiropas valstī budžeta deficīts nepārsniegs 3% no iekšzemes kopprodukta, tas būs pirmo reizi kopš eiro izveides,” norādīja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

“Brexit” sarunas, kas sākās vēl aizvadītajā gadā, šoruden noslēdzās – tā vismaz uzskata Briseles puse. Londona joprojām turpināja cīnīties – vairs ne ar Briseli, bet paši savā starpā, un Eiropas politiķi no britu “atnes to, nezin’ ko” sāka pamazām nogurt un kļūt pat neiecietīgi.

2018. gads atnesa parlamenta vēlēšanas Itālijā, pēc kurām valdību ar grūtībām izveidoja iepriekš mazticama koalīcija – populisti un galēji labējie. Ungārijā parlamenta vēlēšanas aprīlī pārsteigumus neatnesa, bet Zviedrijā gan – mūsu ziemeļu kaimiņi joprojām nespēj izveidot valdību.

Eiroparlamentā turpinājās arī Eiropas nākotnes vīziju apspriešana. Pavasarī ar savu plānu dalījās Francijas prezidents Emanuels Makrons, bet rudenī - Vācijas kanclere Angela Merkele. Tomēr lielāku interesi sociālajos medijos ieguva "U2" mūziķa Bono viesošanās Eiroparlamentā. 

Tiesa gan, vēl lielāku satraukumu radīja “Facebook” dibinātāja un vadītāja Marka Cukerberga ierašanās un viņa visai augstprātīgais atbildēšanas stils.

Lai arī lēnām, bet sācis mainīties varas balanss Eiropā. Gaidāmais “Brexit” solīja Vācijas un Francijas dueta lomas pieaugumu. Taču Makrons šogad turpināja zaudēt lielas franču sabiedrības daļas atbalstu un Merkele atkāpās no savas partijas vadības – abu kopīgā politiskā ietekme jeb franču-vācu vektors negāja augšup tā, kā vēl pirms gada tika prognozēts. 

11. snovembrī visa Eiropa svinēja 100 gadus kopš Pirmā pasaules kara beigām. Galveno svinību rīkošanu bija uzņēmies Francijas prezidents, svētku runā visus satraucot ar savu brīdinājumu par nacionālisma kaitīgumu un pretnostatot to patriotismam. Klātesošie Krievijas prezidents Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps bija spiesti to noklausīties bez iebildumiem.

Šis gads iezīmēja protestus daudzās Eiropas valstīs. Dzeltenās vestes pret dzīves dārdzību un nevienlīdzību Francijā un Beļģijā, Ungārijā - pret darba likumu, Polijā pret uzbrukumiem tiesu varai.  Katalonijā, kā jau iepriekš, - pret Madrides varu.

Jurģu diena beidzot pienāca arī militārajai aliansei NATO. Tās centrālā mītne beidzot pilnībā pārvācās uz jaunajām telpām tepat Briselē, kuru celtniecība aizsākās pirms 8 gadiem un kas izmaksāja vairāk nekā 1 miljardu eiro. 

Latvijas vēstnieks NATO Indulis Bērziņš norādīja, ka “kopumā šis gads nebija gads, kad tika pieņemti kaut kādi lēmumi, kurus varētu salīdzināt, piemēram, ar Varšavas lēmumiem, kas mums – Baltijai, bija tik būtiski, izvietojot papildu spēkus Latvija, Lietuvā, Igaunijā un Polijā”.

“Tajā pašā laikā šis ir bijis veiksmīgs gads. Kā es vienmēr mīlu teikt – tas karš, kurš nenotiek, vienmēr ir labāks par jebkuru uzvarētu karu, un šādu karu NATO nav bijis nepieciešams uzsākt,” sacīja Bērziņš. 

“Daīš” jeb “Islāma valsts” iedvesmotie teroristi Eiropu šogad satrauca mazāk nekā iepriekš, Eiropa pieredzēja tikai vienu terora aktu – šaušanu Strasbūras Ziemassvētku tirdziņā. Taču lielāku satraukumu radīja Krievijas veiktais ķīmiskais uzbrukums, ar nervu indi mēģinot nogalināt bijušo spiegu Sergeju Skripaļu Solsberijā. Tas kombinācijā ar Ukrainas kuģu nelikumīgo aizturēšanu Kerčas šaurumā Eiropā mazināja diskusijas par to, vai tomēr nevajadzētu atcelt sankcijas pret Krieviju. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt