Sākotnēji pret nodomu celt degvielas cenas
„Dzelteno vestu” protesti sākās pirms aptuveni trim nedēļām sociālās saziņas vietnēs „Facebook” un „Twitter”, kur cilvēkus mudināja uzvilkt dzeltenās atstarojošās vestes un iziet ielās protesta akcijā pret valdības nodomu celt degvielas cenas. Aicinājums bija bloķēt ceļus, degvielas uzpildes stacijas un maksas ceļu kioskus. Akcija izvērtās plaša, bet arī traģiska, jo jau pirmajā reizē bojā gāja cilvēks un uz ceļiem veidojās haoss.
Protestētāji pauda neapmierinātību ar to, ka Francijā dzīve ir dārga, un jaunais degvielas nodoklis īpaši nepatīkams būtu tiem, kuri dzīvo laukos un katru dienu brauc uz darbu pilsētās, kā arī cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem. Daudzi protestos prezidentu Emanuelu Makronu vainoja, ka viņš nesaprot mazāk turīgo cilvēku bažas un ka ir bagāto prezidents.
Savukārt Makrona arguments bija, ka valdība jau ir spērusi soļus pretī, piemēram, tiem iedzīvotājiem, kuri apmainīs savu ar dīzeli darbināmo automašīnu pret videi draudzīgāku spēkratu un šajā darījumā saņems atlaides. Valsts jau piešķir atvieglojumus tiem Francijas iedzīvotājiem, kas automašīnas vai nu iznomā, vai pērk elektroautomobiļus, kā arī ir solījusi mazturīgajām ģimenēm subsīdiju veidā palīdzēt segt elektroenerģijas un transporta izmaksas. Makrons uzskata, ka Francijai ir jārāda piemērs cīņai ar klimata izmaiņām.
Popularitātes kritums
Taču demonstrāciju vilnis tikai auga, un nu pēc vairākiem smagiem grautiņiem ļoti lieli postījumi ir nodarīti Parīzei, kura tādus nav redzējusi pēdējās desmitgadēs. Reaģējot uz protestiem, Francijas valdība uz laiku iesaldējusi degvielas nodokļa ideju un nākamgad necels arī elektrības un gāzes cenas.
Taču protestētāji vairs nerunā tikai par degvielas cenām, bet par dzīves līmeni kopumā. Turklāt Francija jau tagad daudzos rādītājos neatbilsta Eiropas Savienības prasībām.
Makrons Elizejas pilī ienāca ar mirdzošām acīm, lielas sabiedrības daļas ļoti atbalstīts arī savas jaunības un degsmes dēļ, taču tagad viņš ir prezidents ar zemāko reitingu valsts prezidentu vēsturē. Būtiski arī tas, ka bez atbalsta pašmājās Makronam ļoti grūti ir iestāties arī par lielākām idejām Eiropā, tostarp par klimata izmaiņām, cīņai ar kurām viņš ir nodevies ar maksimālu jaudu.
Sagaidāms, ka Makrons uzrunās sabiedrību, cenšoties atzīt savas kļūdas un skaidrojot situāciju, bet noteikti arī nosodot vardarbību. Makrona uzdevums ir ļoti sarežģīts. Viņa rokās ir liela vara un liela atbildība. Makronam ir jātiek vaļā no „bagāto cilvēku prezidenta” tēla, un šis būs viņa padomnieku, iespējams, visas prezidentūras grūtākais uzdevums.
Kremļa roka?
Tikmēr britu mediji raksta par to, ka notiekošo Francijā savā labā izmanto Krievija. Francijas medijos gan šāda informācija neparādās. To, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina viedokli atbalstošie „Twitter” konti steidzas aicināt uz „dzelteno vestu” akcijām, raksta gan „The Times”, gan „Bloomebrg”, gan „Washington Post”. Viņi min, ka Kremļa oficiālie mediji „Sputnik”, „RT” ļoti cieši seko līdzi notiekošajam Parīzē un viņu reportāžas vēsta, ka liela daļa sabiedrības vairs vispār neatbalsta Makronu. Šie mediji bija ļoti aktīvi Francijas prezidenta vēlēšanās, atbalstot radikālo un pret NATO noskaņoto Marinu Lepēnu.
„Twitter” arī ceļo video ieraksti, kuros redzams, kā protestētāji, kuri demolē pilsētu, sasaucas krievu valodā un dzirdams kā izkliedz „nazad!” jeb “atpakaļ!”.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs šādas runas nosauca par apmelojumiem: “Mēs neiejaucamies un negrasāmies iejaukties kādu valstu, tajā skaitā Francijas iekšējās lietās.”
